In situ izskalošanās ir process, ko izmanto ieguvē, lai atgūtu noteiktu veidu minerālus, tostarp urānu, zeltu un varu. Process prasa, lai vietā, kur atrodas atradne, ir jāizurbj caurumi ar mērķi izveidot portālus, caur kuriem izveidotais portāls var izliet noteiktu šķidrumu uz atradni. Šis risinājums parasti sastāv no izskalošanās šķīduma veida, kas kalpo kā līdzeklis minerāla transportēšanai no tā atrašanās vietas uz virsmu, no kuras to var apstrādāt. Šķīdums sajaucas ar jebkuru minerālu, kas atrodas vietā, darbojoties kā sava veida šķīdinātājs, kas sadala minerālu mazākās daļiņās, kuras šķidrums var transportēt. Tādējādi kalnračiem, kas atrodas ieguves vietas virsmā, ir daudz vieglāk caur portālu uzsūkt gan šķidrumu, gan tajā suspendētās minerālu daļiņas.
No iepriekš minētā ir viegli saprast, ka in situ izskalošanās process padara izmantojamo derīgo izrakteņu ieguvi par daudz vienkāršāku procesu, nekā tas būtu iespējams, manuāli ieejot pazemē, lai atgūtu minerālus, kas nav bez briesmām un ievērojamām izdevumiem. Kad šķidrums in-situ izskalošanās procesa ietvaros ir ievadīts minerālu atradnē, iegūtais maisījums tiks uzsūkts līdz virsmai, kur tas tiks iesūknēts īpašā iekārtā, lai to analizētu un apstrādātu. Apstrādes laikā minerāli tiks atdalīti no jebkāda nevēlama materiāla, kas tiks izmests. Atsevišķi unikāli apstākļu kopumi arī kalpo tam, lai vēl vairāk veicinātu in situ izskalošanos pretstatā citiem ieguves metožu veidiem.
Daži no šiem apstākļiem ietver faktorus, kas atklāti, novērtējot apgabalu, kurā atrodas atradne. Piemēram, ja atradnes neatrodas apgabalā, kurā būs iespējams izmantot pazemes raktuvju izpētes metodes, jo šāda procesa strukturālās nestabilitātes draudi, vislabāk būtu izmantot in situ izskalošanos. Vēl viens apsvērums, kas veicinātu in situ izskalošanos, būtu situācija, kad atklātā atradne nav gandrīz pietiekama, lai attaisnotu pazemes ieguves izmaksas, taču tā joprojām ir in-situ izskalojuma piemērošanas vērta.