Interesējošā persona ir kriminālizmeklēšanā iesaistīta persona, ar kuru policija vēlētos runāt. Šo terminu dažkārt lieto aizvietojot ar vārdu “aizdomās turamais”, piemēram, attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par noziegumu, lai gan ieinteresētā persona var būt arī liecinieks vai kāds cits ar papildu informāciju, kas varētu izrādīties noderīga. Daudzas tiesībaizsardzības iestādes izvēlas lietot šo terminu, lai izvairītos no negatīvām konotācijām, kas saistītas ar vārdu “aizdomās turētais”, un uzsvērtu domu, ka persona nav apsūdzēta vai apsūdzēta nevienā noziegumā.
Ja kāds tiek nosaukts par interesējošo personu, tas parasti nozīmē, ka policija ir konstatējusi kādu saistību starp personu un noziegumu. Piemēram, nolaupīšanas lietā vecāki bieži ir ieinteresētas personas, jo viņiem var būt svarīga informācija, kas varētu palīdzēt atrisināt noziegumu. Šo personu var arī pamanīt liecinieki vai redzēt novērošanas lentē. Visos šajos gadījumos tiesībaizsardzības darbinieki vienkārši vēlas iegūt vairāk informācijas par noziegumu, lai palīdzētu izmeklēšanā.
Dažreiz persona, kas interesējas, tiek turēta aizdomās par ciešāku saistību ar noziegumu, un tādā gadījumā viņu var oficiāli apsūdzēt un saukt pie tiesas. Kamēr viņš vai viņa nav noteikti identificēts kā apsūdzētais, tomēr ir slikta doma izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par viņa vai viņas līdzdalību. Tā kā liela daļa tiesībaizsardzības iestāžu darba ir publiska, pateicoties dedzīgajai presei, policijas departamenti bieži vien ir ļoti uzmanīgi attiecībā uz to, kā viņi izmanto valodu, lai uzsvērtu šo ideju; viņi nevēlas, lai piesardzīgie, piemēram, nolaižas uz kāda ar slepkavības lietu saistīta cilvēka māju.
Lielākajā daļā valstu ieinteresētajai personai ir tiesības uz noteiktu tiesisko aizsardzību. Piemēram, lai gan viņš vai viņa var piekrist nopratināšanai, tiesībaizsardzības iestādes nevar turēt personu ilgāk par dažām stundām bez pierādījumiem. Persona var pieprasīt arī advokāta klātbūtni pratināšanas laikā, īpaši, ja jūt, ka varētu kaut kādā veidā apsūdzēt sevi. Ja policija vēlas aizturēt kādu personu, kas interesē, tai jābūt gatavai izvirzīt apsūdzību.
Kad kāds, kurš tiek turēts aizdomās par noziegumu, nonāk tiesā, noteikumi nedaudz mainās. Lai gan apsūdzība nepadara kādu par vainīgu, tas nozīmē, ka policijas rīcībā ir pārliecinoši pierādījumi, kas liecina par vainu, un interesējošās personas juridiskais statuss būtiski mainās. Ja tiesas procesā tiek pieņemts vainīgs spriedums, apsūdzētais oficiāli kļūst par vainīgo, un viņam vai viņai, iespējams, atkarībā no nozieguma rakstura būs jāpiemēro tādi juridiski sodi kā cietumsods, naudas sods vai piespiedu darbs.