Kas ir aizdomās turamais?

Aizdomās turamā persona ir persona, kas tiek uzskatīta par saistīta ar noziegumu. Parasti likumsargi domā, ka aizdomās turamais ir vainīgais, persona, kas faktiski izdarījusi noziegumu. Atkarībā no lietas rakstura var parādīties vairāki aizdomās turamie, kurus var likvidēt ar detektīvu palīdzību, vai arī policijai var būt tikai viens aizdomās turamais, ar kuru sadarboties. Dažreiz aizdomās turamais neparādās. Ja liecinieks apstiprina kādu personu, kura ir izdarījusi noziegumu, šī persona ir labāk pazīstama kā vainīgā persona.

Atšķirība starp aizdomās turamo, apsūdzēto un vainīgo var kļūt nedaudz sarežģīta, un šie termini dažkārt tiek ļaunprātīgi izmantoti, īpaši presē. Ja tiesībaizsardzības darbinieki uzskata, ka kāds ir izdarījis noziegumu bez pārliecinošiem pierādījumiem, šī persona tiek uzskatīta par aizdomās turēto. Aizdomās turamie, iespējams, uzvedās neparasti, nozieguma vietā atstāja pēdas liecības un tā tālāk, taču viņi nav noteikti identificēti kā nozieguma pastrādātāji. Aizdomās turamās personas var uz laiku aizturēt nopratināšanai, un viņiem var arī lūgt iesniegt matu, šķiedru un tā tālāk paraugus, lai noskaidrotu, vai tos var salīdzināt ar nozieguma vietā atrastajiem pierādījumiem.

Ja aizdomās turētais tiek oficiāli nodots tiesai, viņš vai viņa kļūst par apsūdzēto. Apsūdzētajam ir tiesības uz dažādām tiesībām, kas aizdomās turētajam nav pieejamas, atzīstot to, ka apsūdzētajam ir jāspēj nodrošināt efektīva aizstāvība tiesā. Ja tiesas procesa rezultāts ir vainīgs spriedums, apsūdzētais kļūst par notiesāto un tiek reģistrēts kā vainīgais.

Policija dažkārt izmanto terminu “interesējošā persona”, lai aprakstītu aizdomās turamo. Šis termins tiek lietots daļēji tāpēc, ka ir negatīvas asociācijas ar vārdu “aizdomās turamais”. Daudzi sabiedrības locekļi jauc aizdomās turamos ar vainīgajiem, un, kad tiek paziņots, ka kāds ir aizdomās turamais lietā, sabiedrība var pieņemt, ka tas nozīmē, ka viņš vai viņa patiešām ir izdarījis noziegumu. No otras puses, interesējoša persona ir vienkārši persona, ar kuru policija vēlētos sarunāties.

Termina “aizdomās turamais” lietojums, lai aprakstītu kādu, kurš varētu būt saistīts ar noziegumu, aizsākās 16. gadsimta beigās. Kopš tā laika tiesību sistēma ir radikāli mainījusies, un starp iekļaušanu aizdomās turētā sarakstā un notiesāšanu par noziegumu ir daudz soļu. Aizdomās turamajām personām daudzās valstīs ir arī noteiktas likumīgas tiesības, piemēram, tiesības neiesaistīties noziegumā, un parasti viņus var turēt apcietinājumā tikai īsu laiku, pirms viņiem ir jāuzstāda oficiāla apsūdzība vai jāatbrīvo.