Interferons (IFN) ir proteīna veids, ko sauc par citokīnu, ko infekcijas laikā izdala ķermeņa šūnas. Tas var kavēt vīrusu izplatīšanos blakus esošajās šūnās un palīdzēt iznīcināt vēža šūnas. Interferona terapija izmanto šīs dabiskās aizsargājošās īpašības. Komerciālo interferonu lieto vīrusu infekciju, piemēram, C hepatīta, un noteiktu vēža veidu ārstēšanai.
Ir dažādi interferona veidi, proti, IFN-alfa, IFN-beta un IFN-gamma. Katrs veids saistās ar citu šūnas virsmas receptoru. IFN-alfa ir interferona terapijā visplašāk izmantotais veids. To lieto C hepatīta, leikēmijas, limfomu un recidivējošas melanomas ārstēšanai.
Alfa interferonam ir liela ietekme uz ķermeņa šūnām. Ja vīruss ir inficējis šūnas audos vai orgānos, interferons aizsargā blakus esošās neinficētās šūnas un aptur vīrusa izplatīšanos. Interferona terapija stimulē enzīmu izdalīšanos, kas traucē olbaltumvielu sintēzi un tādējādi iznīcina vīrusu inficētās šūnas. Parasti alfa interferons ir viena no ārstēšanas iespējām pacientiem, kas inficēti ar C hepatītu. To var lietot kombinācijā ar citām zālēm, piemēram, pretvīrusu zālēm ribavirīnu, lai uzlabotu atbildes reakciju uz C hepatītu.
Vēl viens IFN-alfa efekts ir imūnsistēmas stiprināšana, lai cīnītos pret vēža izplatīšanos organismā. Interferons aktivizē dažādus ķermeņa šūnu tipus, proti, dabiskās killer šūnas (NK šūnas) vai makrofāgus, un pēc tam var uzbrukt vēža šūnām un iznīcināt tās. Interferons arī palielina proteīnu ekspresiju uz audzēja šūnu virsmas, tādējādi padarot tās redzamākas imūnsistēmas šūnu uzbrukumiem.
Interferona terapiju lieto, lai ārstētu pacientus ar ļaundabīgu melanomu, kas izplatījusies limfmezglos. Ir pierādīts, ka tas samazina recidīvu biežumu pacientiem ar melanomu. Interferonu var lietot arī citu vēža veidu, galvenokārt leikēmijas un limfomas, ārstēšanai.
Ārstam pacientam jāievada interferons, un to var ievadīt injekcijas veidā muskulī, zem ādas vai vēnā. Interferona terapijai ir vairākas blakusparādības, kas pacientam ir jāzina. Pacientam bieži var rasties drudzis, drebuļi un gripai līdzīgi simptomi. Var rasties arī nogurums, galvassāpes un muskuļu sāpes. Ja šīs blakusparādības ir pārāk smagas, pacientam var būt jāpārtrauc interferona lietošana.
Viena IFN-alfa formula, ko izmanto interferona terapijā, satur molekulu polietilēnglikolu. Šī molekula novērš ātru interferona sadalīšanos organismā un ļauj veikt injekciju reizi nedēļā, nevis standarta devu trīs reizes nedēļā. Palielinot intervālu starp procedūrām, var samazināties arī blakusparādības.