Intubācija ir procedūra, ko dažkārt izmanto medicīniskās ārstēšanas laikā, lai ļautu indivīdiem brīvi elpot. Tas ietver elastīgas caurules ievietošanu caur muti vai degunu trahejā, elpceļu daļā. Tomēr muskuļu kustības, tostarp rīstīšanās reflekss, var apgrūtināt šīs procedūras veikšanu. Lai atvieglotu elpceļu pārvaldības procesu, dažkārt tiek izmantota intubācijas sedācija, lai ievietotu cauruli uz plaušām vai reizēm uz kuņģi. Šim nolūkam var izmantot dažādas zāles, kurām ir dažādas priekšrocības un trūkumi.
Parasti intubācijas sedācija ir medicīniska procedūra, ko veic profesionāļi. Šoks, krampji un plaušu spiediena zudums ir visi iespējamie intubācijas iemesli. Atkarībā no apstākļiem, tostarp konkrētā veselības stāvokļa, kā arī pacienta vispārējās fiziskās veselības un garīgā stāvokļa, medicīnas personāls var pieņemt lēmumu par to, vai ir nepieciešama anestēzija. Tādi apstākļi kā galvas trauma, plaušu slimība un astma var palielināt iespējamību, ka tiks izmantota šāda veida sedācija. Muskuļu spazmas un elpceļu komplikācijas var noteikt, vai vietējā anestēzija varētu būt noderīga papildus tradicionālākiem anestēzijas līdzekļiem, kas izraisa bezsamaņu.
Bieži vien ārkārtas situācijās var būt nepieciešams izmantot intubācijas sedāciju, lai nodrošinātu atvērtu elpceļu, kamēr tiek veiktas citas medicīniskās procedūras. Etomidāts vai midazolāms ir plaši izplatītas zāles, ko lieto, lai palīdzētu ātri veikt anestēziju, taču tās ne vienmēr novērš muskuļu spazmas un nekontrolē sāpes. Lai novērstu patvaļīgas kustības un reakcijas uz caurulēm, medicīnas darbinieki parasti izvēlas nodrošināt vietējo anestēzijas līdzekli, piemēram, rokuroniju. Personai šajā situācijā var dot arī citas vielas sāpju mazināšanai, piemēram, narkotiskās vielas, lai vēl vairāk atvieglotu procesu. Šo savienojumu devas ir rūpīgi jāpārvalda, lai novērstu bīstamas blakusparādības.
Intubācijas sedācijas laikā indivīdam tiek nodrošināts skābeklis, jo viņš var nespēt pats elpot lietoto zāļu dēļ. Ķirurģiskās situācijās var nodrošināt citas zāles, lai nodrošinātu precīzāku anestēzijas kontroli, vienlaikus samazinot iespējamos riskus, kas varētu rasties šī procesa laikā. Atropīns ir zāles, kas bloķē signālus, kas liek sirdij palēnināties, un dažreiz to lieto, lai palīdzētu novērst zemu sirdsdarbības ātrumu. Citu plaši lietotu medikamentu, ko lieto intubācijas sedācijā, var lietot, ja var rūpīgi uzraudzīt dzīvībai svarīgās pazīmes, jo tas var ātri izraisīt bezsamaņu, taču tā iedarbība nav ilgstoša. Individuālās atšķirības un medicīniskās situācijas bieži var ietekmēt šīs procedūras gaitu, taču apmācītu cilvēku rokās tās visas var nodrošināt efektīvu elpceļu pārvaldību.