TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir izdienas pensija un kam tā pienākas?

Īsā atbilde

Izdienas pensija ir maksājums, ko valsts piešķir konkrētu profesiju darbiniekiem pirms vispārējā pensionēšanās vecuma, jo viņu darbs ir saistīts ar veselības zudumu vai profesionālo iemaņu agru zaudēšanu. To piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un katrai profesiju grupai ir savs atsevišķs likums.

Latvijā līdzās parastajai vecuma pensijai pastāv vairāki īpaši pensiju veidi. Izdienas pensijas ir paredzētas, piemēram, iekšlietu sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, profesionālā dienesta karavīriem, prokuroriem, diplomātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kā arī atsevišķām profesijām mākslā un civilajā aviācijā. Katrai grupai likums nosaka savu nepieciešamo izdienas stāžu un vecumu, tāpēc vienota noteikuma visiem nav.

Izdienas pensija nav tas pats, kas priekšlaicīga vecuma pensija. Priekšlaicīgi vecuma pensiju var pieprasīt neilgi pirms pensionēšanās vecuma, taču tad to izmaksā samazinātā apmērā, un samazinājums saglabājas arī pēc tam, kad vecums sasniegts. Izdienas pensiju turpretī aprēķina pēc sava likuma un izmaksā līdz brīdim, kad cilvēks sasniedz vispārējo pensionēšanās vecumu, pēc tam pārejot uz vecuma pensiju. Otrs bieži sajaukts jēdziens ir invaliditātes pensija, kuru piešķir pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinuma un kurai ar profesiju nav sakara.

Atsevišķa grupa ir speciālās valsts pensijas, ko piešķir šaurām personu kategorijām saskaņā ar atsevišķiem likumiem. Šādu maksājumu nevar saņemt vienlaikus ar vecuma, invaliditātes vai izdienas pensiju: cilvēkam jāizvēlas viens. Tieši šādas shēmas sabiedrībā parasti izraisa vislielākās diskusijas, tāpat kā ASV izraisa diskusijas Kongresa locekļu pensijas, taču Latvijā to loks ir šaurs un noteikts likumā.

Praktiskā rīcības secība ir šāda. Vispirms noskaidrojiet, kurš likums attiecas uz jūsu amatu, jo tieši tas nosaka stāža prasību. Pēc tam pārbaudiet savu apdrošināšanas stāžu un uzkrāto pensijas kapitālu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumos vietnē Latvija.lv. Ja darba devējs kādā periodā nav veicis iemaksas, tas jārisina pirms pieteikuma, nevis pēc tam. Pieteikumu iesniedz aģentūrā, pievienojot dienesta vai darba stāžu apliecinošus dokumentus, un lēmumu var pārsūdzēt.

Visbiežākā kļūda ir pieņēmums, ka izdienas pensija atceļ turpmāko darbu vai uzkrājumu. Vairumā gadījumu cilvēks drīkst strādāt arī tad, kad izdienas pensija piešķirta, tomēr atsevišķi likumi paredz izmaksas ierobežojumus, ja persona atgriežas tajā pašā dienestā. Tāpat ir vērts atcerēties, ka izdienas pensija ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tāpat kā citas pensijas un ka neapliekamo minimumu pensionāriem piemēro pēc atšķirīgas kārtības.

Pieteikuma sagatavošanā noder viena vienkārša pārbaude. Atveriet savu sociālās apdrošināšanas iemaksu vēsturi un salīdziniet to ar darba grāmatiņu, dienesta izziņām un līgumiem. Ja kāds periods pietrūkst, iemaksu faktu var pierādīt ar darba devēja izziņu vai arhīva dokumentu, un tieši šī dokumentu meklēšana prasa visvairāk laika. Pieteikumu var iesniegt arī pirms tiesību rašanās dienas, tomēr aģentūra lēmumu pieņems, pamatojoties uz dokumentiem, kas būs iesniegti.

Trīs pensiju līmeņi, kas darbojas paralēli

Latvijas pensiju sistēma balstās uz trim līmeņiem. Pirmais ir valsts obligātā nefondētā shēma, kurā tekošās iemaksas finansē esošo pensionāru pensijas un cilvēkam uzkrājas nosacītais kapitāls. Otrais ir valsts fondētā shēma, kurā daļu no sociālajām iemaksām iegulda finanšu tirgū izvēlēts līdzekļu pārvaldītājs. Trešais ir brīvprātīgais privātais pensiju fonds vai dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.

Izdienas pensija neaizstāj nevienu no šiem līmeņiem. Tā ir papildu maksājums no valsts budžeta, kamēr cilvēks vēl nav sasniedzis pensionēšanās vecumu, un uzkrātais kapitāls pirmajā un otrajā līmenī turpina pastāvēt.

Tāpēc pirms lēmuma par aiziešanu no dienesta ir vērts izrēķināt divus scenārijus: ienākumus izdienas pensijas gados un pensiju pēc vecuma sasniegšanas. Abi skaitļi bieži atšķiras vairāk, nekā cilvēks gaida.

Kad ir vērts vērsties pie speciālista

Ja stāžā ietilpst dienests ārpus Latvijas, darbs Eiropas Savienības dalībvalstī vai periodi pirms neatkarības atjaunošanas, aprēķins kļūst sarežģīts un bieži prasa dokumentus no arhīva. Šādā gadījumā konsultācija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir pirmais solis, bet strīda gadījumā ir jēga piesaistīt juristu, kas specializējies sociālajās tiesībās.

Konkrētie stāža gadi, vecuma sliekšņi un aprēķina formulas ir jāskatās attiecīgā likuma spēkā esošajā redakcijā, jo tie tiek mainīti. Aģentūra publicē aktuālos nosacījumus un pakalpojumu aprakstus savā vietnē.

Avoti