Izglītības aģentūra ir struktūra, kas pārrauga studentu apmācību un izglītības pakalpojumus noteiktā vidē, piemēram, ģeogrāfiskā apgabalā. Vietējo izglītības aģentūru dažkārt sauc par skolas rajonu, taču par izglītības aģentūrām var uzskatīt arī citas organizācijas. Šīs aģentūras var pārbaudīt atsevišķas skolas, noteikt budžetus un kalpot kā resurss vecākiem, kuriem var būt strīdi ar skolu vai noteiktu izglītības politiku.
Visplašākajā nozīmē izglītības aģentūra var būt valsts līmeņa iestāde. Šīs organizācijas ir atbildīgas par standartu noteikšanu visai valstij. Šie standarti parasti ir obligāti jāievēro, un vietējās grupas var precīzi pielāgot šīs prasības, vajadzības gadījumā padarot tās stingrākas. Šīs aģentūras var būt arī atbildīgas par finansējuma noteikšanu, ko saņem katrs skolas rajons, vismaz zināmā mērā.
Dažās valstīs ir reģionālas izglītības aģentūras, kas sniedz atbalsta pakalpojumus vietējiem skolu rajoniem. Izglītības aģentūra šajā ziņā parasti atrodas centrālā vietā un nodrošina resursus, ko daudzi vietējie rajoni nevarētu atļauties paši. Tas ir īpaši svarīgi lauku štatos, kur nodokļu ieņēmumi un studentu skaits nevar nodrošināt specializētu aprīkojumu un pakalpojumus katrā rajonā. Piemēram, reģionālā izglītības aģentūra var būt atbildīga par speciālās izglītības pakalpojumiem un akadēmisko pārbaudi. Šīs aģentūras var darboties arī kā reģionālās apelācijas padomes, ja vecākiem ir problēmas ar vietējā skolas rajona lēmumu.
Dažos gadījumos pašu skolas rajonu var saukt par izglītības aģentūru. Atsevišķi rajoni ir atbildīgi par pamatskolu, vidusskolu un vidusskolu darbību. Daudzi var būt atbildīgi arī par speciālās izglītības programmām, piemēram, skolām personām ar attīstības traucējumiem vai nemierīgiem jauniešiem. Šāda veida izglītības aģentūras parasti vada vadītājs, kuram ir jāatbild vietējai direktoru padomei. Šie direktori bieži tiek ievēlēti, un tie var tieši kontrolēt pieejamā finansējuma maciņus.
Šo aģentūru finansējums var būt no dažādiem avotiem. Izglītības aģentūrai var būt tiesības iekasēt vietējos īpašuma nodokļus, kas var veidot lielu daļu no finansējuma. Lielākā daļa aģentūru arī saņem naudu no valsts un federālajiem avotiem tieši vai netieši. Piemēram, federālā valdība var piešķirt valstij naudu vietējai sadalei.
Neatkarīgi no tā, kādā līmenī ir konkrētā aģentūra, galvenais mērķis ir izglītot skolēnus pēc iespējas labāk. Lai gan ne visi studenti var gūt panākumus vienā līmenī, izglītības aģentūra var palīdzēt nodrošināt dažus rīkus, kas nepieciešami, lai sniegtu šiem studentiem vislabākās izglītības iespējas. Lai to paveiktu, aģentūrai ir ne tikai jānosaka politika studentu kolektīvam kopumā, bet arī jāizskata atsevišķi gadījumi un cieši jāsadarbojas ar vecākiem, skolotājiem un skolu administratoriem.