Kancerogenitāte ir termins, ko lieto attiecībā uz jebko, kam ir pierādīta tendence izraisīt vēzi, īpaši cilvēkiem. Kancerogēns ir kaut kas tāds, kam piemīt kancerogenitātes īpašība. Kancerogēni pastāv vairākos dažādos veidos. Dažas ir vielas, piemēram, tās, kas atrodamas cigaretēs un grilētā gaļā, savukārt citas pastāv starojuma veidā, piemēram, tas, ko izstaro atomi ar nestabiliem kodoliem. Kancerogēni izraisa vēzi, kas bieži ir nāvējošs, izraisot nekontrolētu šūnu augšanu un dalīšanos, kas izraisa nāvējošu audzēju veidošanos, kas var izplatīties visā ķermenī.
Ir daudz dažādu dabisko un mākslīgo vielu, kurām ir kancerogēnas īpašības. Piemēram, dažādas dabā sastopamas sēnītes, baktērijas un vīrusi var izraisīt vēzi, un tādējādi tiek uzskatīts, ka tām ir kancerogenitāte. Daudzi dažādi kancerogenitātes avoti ir vai nu cilvēku radīti, vai saistīti ar dabisko vielu lietošanu cilvēkiem. Piemēram, smēķējot cigaretes, cilvēka ķermenis tiek pakļauts daudziem dažādiem vēzi izraisošiem aģentiem. Dažādas ēdiena gatavošanas metodes, piemēram, grilēšana, cepšana un grilēšana, arī var izraisīt kancerogenitāti dažiem pārtikas produktiem.
Daži pētījumi liecina, ka cilvēku ieradumiem un uzvedībai var būt raksturīgs kancerogenitātes līmenis. Piemēram, paliekot nomodā visu nakti, tiek ietekmēts ķīmiskais līdzsvars cilvēka organismā tādā veidā, kas var izraisīt vai veicināt vēzi. Šāda uzvedība vai ieradumi, kas veicina vēzi, parasti ietilpst kategorijā “diennakts traucējumi”, kas nozīmē, ka tā ir uzvedība, kas izjauc normālu, veselīgu miega un nomoda ciklu, kas cilvēkiem ir jāpiedzīvo katru dienu.
Pakāpe, kādā kaut kas tiek uzskatīts par kancerogēnu, jeb “kancerogēnuma līmenis”, tiek mērīts, pamatojoties uz dažādām sistēmām. Dažām sistēmām ir ļoti maz klasifikāciju, un tās balstās tikai uz to, vai viela var izraisīt vēzi. Citām ir vairāk klasifikāciju, piemēram, vai ir zināms, ka viela izraisa vēzi dzīvniekiem un vai vispār ir iespējams spriest par tās vēža izraisošo potenciālu. Jāņem vērā, ka terminu “kancerogenitāte” parasti lieto, lai norādītu, vai kaut kas var izraisīt vēzi, un to parasti neizmanto, lai salīdzinātu dažādu vielu potenciālu, kas izraisa vēzi.
Daudzi kancerogēni bojā dzīvnieka DNS, tādējādi izraisot nekontrolētu šūnu augšanu, kas izraisa vēzi. Dažas vielas, lai gan pašas nevar izraisīt vēzi, var veicināt vēža audzēju augšanu, un tās joprojām dažreiz klasificē kā kancerogēnas. Šādas vielas bieži ir hormoni vai citas vielas, kas var veicināt šūnu augšanu.