Kapitāla prasība ir atdeve, kas projektam jāgūst, lai segtu tā izmantotā kapitāla izmaksas. To norāda valūtas vienībās, nevis procentos. Šis skaitlis ir balstīts uz minimālo atdevi, ko investori pieprasa apmaiņā pret savu līdzekļu izmantošanu. Ja projekta atdeve nesasniedz šo minimālo slieksni, iespējams, nav vērts to īstenot, lai gan tam var būt pozitīva atdeve.
Kapitāla prasība ir atkarīga no atdeves, ko investori sagaida no katras kapitāla klases. To nosaka, reizinot projekta ieguldīto kapitālu ar procentiem. Šis procents ir investoru gaidu vidējais svērtais rādītājs. Pirms kapitāla prasības aprēķināšanas analītiķim ir jānosaka abi šie skaitļi.
Ieguldīto kapitālu veido dažādi kapitāla avoti. Piemēram, ja investors sākotnējā publiskajā piedāvājumā iegādājas akciju daļu no uzņēmuma, viņš iemaksā šo akciju iegādes cenu uzņēmuma kapitālā. To sauc par pamatkapitālu. Uzņēmums var arī pārdot obligācijas, kas veido investoru aizdevumus uzņēmumam, un šāda veida kapitāls ir parāda kapitāls. Kopējo ieguldītā kapitāla apjomu var noskaidrot, ņemot uzņēmuma bilancē norādīto kapitālu un koriģējot to tā, lai tajā tiktu parādīts arī tur neuzrādītais kapitāls.
Procentuālo daļu, ar kādu reizina ieguldītais kapitāls, sauc par vidējām svērtajām kapitāla izmaksām jeb WACC. Katram kapitāla veidam ir atšķirīgas izmaksas, jo investori pret katru ieguldījumu klasi izturas atšķirīgi. Analītiķiem ir jānosaka katras klases izmaksas un pēc tam jāizveido vidējais rādītājs, kas tiek svērts atkarībā no tā, cik daudz uzņēmuma ieguldītā kapitāla nāk no katras kapitāla klases.
Parāda izmaksas ir viegli noteikt, jo uzņēmums tās ir izklāstījis 10 K pārskatos, ko tas iesniedz Vērtspapīru un biržu komisijai. To var arī tuvināt, meklējot uzņēmuma parāda reitingu, ko piešķīrusi neatkarīga reitingu aģentūra, un ar reitingu saistītās aplēstās parāda izmaksas. Pašu kapitāla izmaksas jāaprēķina, pamatojoties uz teoriju. Piemēram, analītiķis varētu izmantot kapitāla aktīvu cenu noteikšanas modelī noteikto formulu, lai atrastu atdevi, kas no aktīva būtu jāsniedz ieguldītājam, lai kompensētu ar to saistīto risku.
Kapitāla prasība ir nozīmīga, jo to izmanto, lai aprēķinātu citu finanšu jēdzienu, ko sauc par ekonomisko peļņu. Tā ir tīrā darbības peļņa pēc nodokļu nomaksas jeb NOPAT, no kuras atskaitīta kapitāla maksa. Tas parāda, vai konkrētajam projektam ir pietiekami liela atdeve, lai tas būtu vērtīgs investoriem.