Kapitāla pārpalikums ir uzņēmuma pašu kapitāla veids, kas nāk no citiem avotiem, nevis no nesadalītās peļņas un kapitāla. Tas tiek ierakstīts bilancēs atsevišķā ierakstā, lai uzņēmums, akcionāri un citas ieinteresētās personas varētu redzēt, cik liela daļa uzņēmuma pašu kapitāla tiek turēta kapitāla pārpalikuma veidā. Lai apzīmētu šo grāmatvedības jēdzienu, tiek izmantoti vairāki citi termini, tostarp iegūtais pārpalikums, iemaksātais pārpalikums, akciju uzcenojums, ziedotais pārpalikums un papildu iemaksātais kapitāls.
Visizplatītākais veids, kā uzņēmums iegūst kapitāla pārpalikumu, ir akciju pārdošana primārajā tirgū virs nominālvērtības. Kad uzņēmumi pārdod savas akcijas primārajā tirgū sākotnējā publiskajā piedāvājumā, pārdošanas ieņēmumi nonāk tieši uzņēmumā, atšķirībā no pārdošanas otrreizējā tirgū, kur cilvēki pārdod akcijas viens otram. Nominālvērtība ir patvaļīga vērtība, kas noteikta akcijai piedāvājuma laikā.
Pārdodot akcijas par nominālvērtību, tās bilancē ieraksta kā pamatkapitālu. Akcionāriem, kuri ir iegādājušies akcijas, ir uzņēmuma pamatkapitāls, un šī kapitāla vērtība tiek atspoguļota šajā grāmatvedības ierakstā. Ja uzņēmums pārdod akcijas virs nominālvērtības, pārdošanas ieņēmumu pārsniegumu ieraksta kā kapitāla pārpalikumu, bet pārējo pārdošanas daļu ieraksta kā pamatkapitālu. Ne visām akcijām ir noteikta nominālvērtība.
Ir arī citi veidi, kā uzņēmums var iegūt kapitāla pārpalikumu. Uzņēmuma ar kapitāla pārpalikumu iegāde ir viena no metodēm. Vēl viens veids ir akciju atpirkšana un tālākpārdošana, tāpat kā ziedoto akciju saņemšana. Par nozīmīgiem notikumiem uzņēmuma fiskālā gadā sabiedrības locekļu interesēs ir tendence paziņot preses relīzēs un uzņēmuma publikācijās, un šo notikumu rezultātus var redzēt bilancē.
Daudzos pasaules reģionos tiesību akti nosaka akcionāru pašu kapitāla un citas svarīgas finanšu informācijas uzskaiti. Uzņēmumiem ir jāievēro standartizētas grāmatvedības procedūras, lai reģistrētu grāmatvedības ierakstus, un tiem ir jādara zināma informācija publiski pieejama, ja tie tiek tirgoti publiski. Valdības regulatoriem ir arī iespēja pārbaudīt un pārskatīt finanses, lai pārliecinātos, ka uzņēmums darbojas saskaņā ar likumu, vai tā publiskie pieteikumi ir precīzi un ka nav acīmredzamu problēmu ar uzņēmuma finansēm vai veidu, kā tas uztur uzskaiti.