Kas ir kliņģerīšu tēja?

Kliņģerīte ir pazīstama arī kā kliņģerīte un podu kliņģerīte. Tas parasti ir viegli augošs augs, ko var atrast Ziemeļamerikā un Eiropā. Augs ražo ziedus oranžos un dzeltenos toņos. No šiem ziediem var ražot kliņģerīšu tēju, ko var dzert sava prieka pēc, bet ko izmanto arī dažādiem medicīniskiem nolūkiem.
Kliņģerīšu tēju var iegādāties internetā vai veselīgas pārtikas veikalos. Cilvēks var arī pats pagatavot kliņģerīšu tēju. Lai to izdarītu, viņa uzlej verdošu ūdeni uz auga ziediem. Pēc tam, kad dzira ir atļauta piecas līdz 15 minūtes, tai vajadzētu to izkāst. Tēju var lietot kā tādu vai lietot lokāli. Jebkurā gadījumā parasti tiek ieteikts vielu lietot vismaz trīs reizes dienā.

Viena no kliņģerīšu tējas cienījamākajām ārstnieciskajām īpašībām ir tās spēja darboties kā pretiekaisuma līdzeklis. Tiek uzskatīts, ka tas ir iespējams tajā esošo flavonoīdu dēļ. Tā tendence mazināt iekaisumu motivē cilvēkus to lietot gan iekšējiem, gan ārējiem apstākļiem. Lietojot, tas var ārstēt tādas problēmas kā skābes reflukss, iekaisis kakls un gremošanas traucējumi. Ārēji iekaisuši stāvokļi, kuriem tēja tiek lietota, ir bišu dzēlieni, hemoroīdi un pinnes.

Tiek uzskatīts, ka kliņģerīšu tēja ir noderīga vairākiem aktuāliem mērķiem. Tiek uzskatīts, ka tējai piemīt arī antibakteriālas īpašības. Rezultātā to bieži uzklāj uz griezumiem, sasitumiem un ādas infekcijas vietām. Turklāt tiek uzskatīts, ka tējas uzklāšana un patērēšana ir saistīta ar ādas atjaunošanas veicināšanu. Daži pat norāda, ka tēja spēj stimulēt kolagēna ražošanu.

Ir ieraksti, kas liecina, ka kliņģerīšu tēja ir izmantota tūkstošiem gadu. Visu šo laiku tas ir saglabājis drošu reputāciju. Nav plaši izplatītu ziņojumu par vielas negatīvu mijiedarbību ar medikamentiem. Nav arī ziņu par tējas lietošanas izraisītām blakusparādībām. Tā kā ir konstatēts, ka kliņģerīšu tēja ir gan viegla, gan efektīva, nav plaši izplatītu norāžu, kas liecinātu, ka to nevajadzētu lietot bērniem.

Tēju var izmantot arī mājdzīvnieku ārstēšanai. Piemēram, suni, kas cieš no ārējiem ādas kairinājumiem, var vannot vielā. Mājdzīvnieku īpašniekiem nav jāuztraucas par to, vai mājdzīvnieki laizīs vietu, kur lietota viela, jo nekas neliecina, ka kliņģerīte apdraudētu dzīvniekus, ja tās lieto.