Kognitīvās novērtēšanas teorija ir psiholoģiska teorija, kas nodarbojas ar iekšējo vai ārējo (ko sauc arī par iekšējo vai ārējo) motivāciju, kas saistīta ar kompetences vai nekompetences līmeni, ko cilvēki jūt. Šī teorija attiecas arī uz to, cik liela ir iespējamība, ka cilvēki uzskatīs, ka to, ko viņi dara, kontrolē viņi paši vai ārēji viņu vide un citi cilvēki. Cilvēki aplūko uzdevumus, ņemot vērā viņu komforta līmeni un to, cik labi šis uzdevums atbilst viņu vajadzībām, lai justos kontrolēti pār savu darbību un būtu kompetenti šo darbību veikšanā.
Viens būtisks psiholoģiskais princips, kas saistīts ar kognitīvās vērtēšanas teoriju, tiek saukts par kontroles lokusu. Cilvēki, kuru iekšējās kontroles lokuss ir spēcīgāks, izpildot uzdevumus, jutīsies, ka viņi ir atbildīgi par savu uzvedību un prasmju līmeni. Tie, kuru ārējās kontroles lokuss ir spēcīgāks, uzskata, ka citiem cilvēkiem vai viņu videi ir lielāka ietekme uz to, ko viņi dara, nekā viņi paši dara. Lielākajai daļai cilvēku ir abu šo kontroles loku pakāpe, bet viens ir spēcīgāks par otru. Cilvēku kontroles lokuss nosaka, vai iekšējā vai ārējā ietekme vairāk ietekmēs viņu sekmīgu uzdevumu izpildi un ar to saistītās kompetences izjūtas.
Kognitīvās vērtēšanas teorija saka, ka tad, kad cilvēki ir iekšēji motivēti, viņu kompetences sajūta un vēlme gūt panākumus nāk arī no iekšienes. Lai veiksmīgi izpildītu uzdevumus vai mainītu savu uzvedību, viņi ir mazāk atkarīgi no citu uzslavām vai kritikas vai no balvām vai sodiem. Kad cilvēki ir vairāk orientēti uz ārēju kontroles lokusu, viņu motivācija gūt panākumus vairāk ir atkarīga no tā, kā citi reaģē uz viņiem un viņu vidi, un viņi uzskata, ka viņi mazāk kontrolē savus panākumus vai neveiksmes.
Kognitīvās novērtēšanas teorijas piemērā darbā var būt iesaistīts darbinieks, kura iekšējā kontroles lokuss ir spēcīgāks. Viņai šķiet, ka viņa vairāk kontrolē savu darbu un citus savas dzīves aspektus nekā citi cilvēki vai darba vide. Veids, kā motivēt darbinieku kā šis, varētu būt, ja viņai tiek piešķirti svarīgi projekti un atbildība un pilnvaras tos pabeigt. Ja viņas priekšnieks viņai piedāvātu naudas atlīdzību, piemēram, prēmiju par darbu, tas varētu likt viņai justies mazāk kompetentam un mazāk sekmīgi veikt savu uzdevumu vai justies motivētai to darīt.
Savukārt cits darbinieks, kura ārējās kontroles lokuss ir spēcīgāks, varētu justies kompetentāks, saņemot uzslavu no priekšnieka, paaugstinājumu vai atzinības sertifikātu par viņa ieguldījumu. Šim darbiniekam viņa centieniem būtu nepieciešama lielāka ārējā apstiprināšana. Jebkāda ārēja apstiprināšana, ko viņš saņēma, savukārt palielinātu viņa motivāciju un palīdzētu viņam justies kompetentākam. Tomēr kritika vai neveiksme saistībā ar uzdevumu, ko viņš paveica darbā, pazeminātu viņa kompetences un pašvērtības sajūtu un samazinātu viņa motivāciju.