Kas ir korelācijas mijmaiņas darījums?

Atvasinājuma pamatforma ir salīdzinoši vienkārša. Atvasinātais instruments ir aktīvs pats par sevi, bet tā vērtību iegūst no atsevišķa bāzes aktīva. Vienkāršs piemērs ir nākotnes līgums, kurā viena puse piekrīt pirkt noteiktu daudzumu akciju par noteiktu cenu noteiktā nākotnes datumā no otrās puses. Tas var izrādīties labs vai slikts darījums atkarībā no akciju tirgus cenas norunātajā pabeigšanas datumā: ja tirgus cena ir augstāka, akcijas pircējs var nekavējoties pārdot ar peļņu. Tā kā nākotnes līgums pats par sevi ir aktīvs, pircēja puse var pārdot tiesības pabeigt darījumu pirms tā termiņa beigām. To sauc par pozīcijas pārdošanu.

Mijmaiņas atvasinātais instruments iet vēl vienu soli tālāk, jo tā pamatā ir divi vai vairāki pamatā esošie aktīvi, pa vienam no katras līgumslēdzējas puses. Tas nozīmē, ka abas puses vienojas apmainīt ieņēmumus no attiecīgajiem aktīviem. Piemēram, obligāciju mijmaiņas darījumā abām pusēm katrai pieder obligācija, bet tās piekrīt apmainīt visus kupona maksājumus, ko tās saņem no savas obligācijas. Faktiski abas puses apmainās ar risku, kas saistīts ar viņu pašu aktīvu, piemēram, risku, ka obligāciju emitents var nesamaksāt paredzamo kupona maksājumu. Šādus darījumus var veikt tikai kā spekulācijas, vai arī tos var izmantot, lai mazinātu risku; šī taktika ir pazīstama kā riska ierobežošana.

Korelācijas mijmaiņas darījums ir balstīts uz korelāciju starp diviem aktīviem nākotnē, nevis uz cenu. Piemēram, pirmā darījuma puse var paredzēt, ka uzņēmuma A akciju cena trīs mēnešu laikā var būt divreiz lielāka par uzņēmuma B akciju cenu, un maksāt otrajai pusei fiksētu summu. Savukārt trīs mēnešu laikā otrā puse maksās mainīgu summu, kas ir atkarīga no faktiskās korelācijas. Piemēram, ja uzņēmuma A akciju cena šajā datumā izrādās trīs reizes lielāka par uzņēmuma B akciju cenu, otrajai pusei var nākties atmaksāt pirmajai pusei lielāku summu.

Korelācijas mijmaiņas process ir salīdzinoši sarežģīts, jo iesaistītajiem ir ne tikai jāparedz, kā mainīsies katra cena, bet arī abu salīdzinošās izmaiņas. Savukārt tas padara daudz grūtāk izdomāt godīgu cenu par pozīcijas pirkšanu vai pārdošanu darījumā. Pašlaik nav nevienas formulas, kas būtu plaši pieņemtas kā tādas, kas sniegtu precīzu un patiesu novērtējumu tādā veidā, kas izslēdz arbitrāžas iespēju. Šeit tirgotājs var izmantot cenu atšķirības starp diviem darījumiem, piemēram, diviem korelācijas mijmaiņas līgumiem, lai ievērojami palielinātu peļņas gūšanas iespējamību vai pat padarītu to teorētiski drošu.