Kas ir koroīda cista?

Koroīda cista ir neliels šķidruma uzkrāšanās dzīslenes pinumā, smadzeņu struktūrā, kas ražo cerebrospinālo šķidrumu (CSF). Choroid cistas visbiežāk identificē kā ultraskaņas atradi, un patiesībā tās nav nekas neparasts, jo tās novēro aptuveni vienam līdz trim procentiem augļu. Pieaugušajiem dažreiz var būt arī dzīslenes cista, un viņi to pilnībā nezina, lai gan detalizētos smadzeņu attēlveidošanas pētījumos tā parādīsies kā neliels šķidruma burbulis.

Pazīstama arī kā dzīslenes pinuma cista, dzīslenes cista nav kaitīga, lai gan tas var izklausīties biedējoši, jo vārdi “cista” un “smadzenes” parasti nav tie, ko cilvēkiem patīk dzirdēt vienā teikumā. Augļiem tie parasti tiek identificēti ultraskaņas otrajā trimestrī, un bieži vien tie izzūd neatkarīgi līdz 28 nedēļām. Šīs cistas parasti veidojas labdabīgu anomāliju dēļ, kas rodas attīstības laikā, un tām nav ietekmes uz smadzeņu veidošanos.

Problēma ar dzīslenes cistu ir tāda, ka to var saistīt ar ģenētiskām anomālijām, visbiežāk ar 18. trisomiju. Koroīda cista nenozīmē, ka auglim ir ģenētiska anomālija, taču tā var būt brīdinājuma zīme, ja to apvieno ar citiem faktoriem. Ja topošajai māmiņai ir jaunāka par 35 gadiem, viņai ir laba veselība un nav acīmredzama riska, ārsts nedrīkst ieteikt nekādas papildu darbības, izņemot dzīslenes cistas un augļa attīstības uzraudzību ar parasto ultraskaņu.

Ja ārsts uzskata, ka auglim var būt anomāliju risks, var ieteikt detalizētāku ultraskaņu, lai iegūtu vairāk informācijas. Var apspriest arī amniocentēzes iespēju. Pacientiem jāapzinās, ka pastāv noteikti amniocentēzes riski, kas pirms procedūras veikšanas ir jānosver. Ārsts var sniegt vairāk informācijas par procedūras riskiem un ieguvumiem, kā arī var nosūtīt vecākus pie ģenētiskā konsultanta, lai viņi varētu runāt par iespējamiem atklājumiem un to sekām.

Ja ārsts grūtniecības laikā konstatē koroīda cistu, ir svarīgi atcerēties, ka auglis var būt pilnīgi vesels un cista, iespējams, izzudīs pati. Lai gan koroīda cista var liecināt par augļa problēmu, vecākiem vajadzētu izvairīties no pārsteidzīgiem secinājumiem par atradumu. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas par to, vai veikt papildu pārbaudi, ir lieliska ideja apspriest iespējas ar ārstu.