Krājumu finansēšana ir uzņēmumam piederošo patēriņa preču krājumu izmantošanas stratēģija, lai nodrošinātu aizdevumu, avansu vai atjaunojamu kredītlīniju. Ideja ir tāda, ka preces tiek pārdotas no krājumiem, ieņēmumi no šīs pārdošanas tiek izmantoti, lai nokārtotu daļu no neatmaksātā parāda. Apmaiņā pret finansējumu aizdevējs saņem procentus no pārdošanas apjoma kā aizdevuma procentus, kā arī saņem pamatsummas maksājumus.
Lai gan pastāv dažas atšķirības, krājumu finansēšanas pamatprocess ietver krājumu pašreizējās vērtības novērtēšanu un noteikšanu, vai ar to pietiek, lai segtu aizdevumam vai kredītlīnijai pieprasīto summu. Ja tas tā ir un ja ir pierādījumi, ka katru krājumu veidojošo vienību var pārdot un iekasēt maksājumu saprātīgā termiņā, aizdevējs parādniekam nodrošinās pieprasīto summu. Šim pakalpojumam aizdevējs piemēro arī procentu likmi parādnieka konta atlikumam. Savukārt parādnieks piekrīt, ka aizdevējs saņems maksājumus par visām inventāra precēm, kas tiek pārdotas, līdz parāda summa tiks pilnībā apmierināta.
Aizdevējiem krājumu finansēšana palīdz samazināt ar aizdevuma piešķiršanu saistītā riska pakāpi. Gadījumā, ja parādnieks nepilda saistības, aizdevējam ir tiesības pārņemt kontroli pār atlikušajiem krājumiem un pārdot tos, lai segtu parādu. Apmaiņā pret šo samazināto riska pakāpi aizdevēji parasti ir gatavi nodrošināt parādniekiem konkurētspējīgas procentu likmes.
Līdztekus zemākajai procentu likmei parādnieki gūst labumu arī no ātras apstrādes, kas ir raksturīga krājumu finansēšanai. Tas nozīmē, ka parādnieks var gandrīz nekavējoties saņemt līdzekļus no aizdevuma vai avansa un sākt tos izmantot dažādiem projektiem, darbības izdevumiem vai jebkurai citai nepieciešamībai. Ātrā līdzekļu pieejamība ļauj virzīties uz priekšu, negaidot krājumu pārdošanu un klientu apmaksu, kas savukārt ļauj uzņēmumam izmantot iespējas, kuras vēlāk varētu nebūt pieejamas.
Atkarībā no krājumu veida un lieluma aizdevējs var pieprasīt papildu nodrošinājumu pirms krājumu finansēšanas apstiprināšanas. Aktīvi, kas pašlaik netiek izmantoti kā nodrošinājums citiem aizdevumiem vai finanšu saistībām, parasti ir pieņemami, ja tiem ir pārbaudāma vērtība atklātā tirgū. Piemēram, aizdevējs var arī pieprasīt parādniekam ieķīlāt nekustamā īpašuma daļu kā nodrošinājumu kopā ar pašreizējo inventāru pirms aizdevuma apstrādes.