Kas ir krāpšana sociālo pabalstu jomā?

Latvijā sistēmai ir divi stāvi. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus un pensijas piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un tiesības uz tiem izriet no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām: slimības un maternitātes pabalsts, bezdarbnieka pabalsts, vecuma un invaliditātes pensija, atlīdzība par nelaimes gadījumu darbā. Otrs stāvs ir pašvaldību sociālā palīdzība, kuru piešķir sociālais dienests, vērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo stāvokli, piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalsts un mājokļa pabalsts.

Tipiskas situācijas, ko iestādes kvalificē kā krāpšanu, ir darba attiecību atsākšanas noklusēšana, turpinot saņemt bezdarbnieka pabalstu, strādāšana darbnespējas lapas laikā, ienākumu, īpašuma vai uzkrājumu neuzrādīšana, pieprasot pabalstu, kura piešķiršana ir atkarīga no ienākumu līmeņa, nepatiesas ziņas par mājsaimniecības sastāvu vai faktisko dzīvesvietu, kā arī mirušas personas pensijas turpmāka izņemšana. Atsevišķa grupa ir viltoti dokumenti, piemēram, sagrozītas izziņas par ienākumiem vai veselības stāvokli.

Nesakritības parasti atklājas automātiski. Iestādes savstarpēji apmainās ar datiem: ziņas par sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba attiecībām nāk no Valsts ieņēmumu dienesta, ziņas par deklarēto dzīvesvietu no Fizisko personu reģistra, par uzņēmumu dalībniekiem no Uzņēmumu reģistra, par transportlīdzekļiem no Ceļu satiksmes drošības direkcijas. Ja pabalsta saņēmējam vienlaikus parādās darba ienākumi, sistēma to pamana bez jebkādas sūdzības. Tieši tāpēc svarīgākais praktiskais pienākums ir paziņot par izmaiņām apstākļos noteiktajā termiņā, nevis gaidīt, ka iestāde to uzzinās pati.

Kļūdu nedrīkst sajaukt ar krāpšanu. Pārmaksa nereti rodas iestādes aprēķina kļūdas, novēlotas informācijas vai vienkāršas nezināšanas dēļ, un tad summa parasti ir jāatmaksā, bet noziedzīga nodarījuma nav, jo trūkst nodoma. Nepamatoti izmaksāto naudu var atprasīt, ieturot to no turpmākajiem maksājumiem vai vienojoties par grafiku. Lēmumu par atgūšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā, un, ja summa ir liela vai uzsākts kriminālprocess, ir nepieciešama advokāta palīdzība.

Vēl viens izplatīts maldīgs priekšstats ir saistīts ar algu aploksnē. Tā skar ne tikai nodokļus: no oficiālās apdrošināšanas iemaksu algas rēķina gandrīz visus nākotnes maksājumus, tāpēc neoficiāls atalgojums samazina slimības, maternitātes un bezdarbnieka pabalstu, atlīdzību par nelaimes gadījumu darbā un vēlāk arī pensiju. Savu iemaksu vēsturi ikviens var pārbaudīt pats Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumos portālā latvija.lv, un to ir vērts izdarīt vismaz reizi gadā, nevis tad, kad pabalsts jau ir pieprasīts.

Ja saņemts lēmums par nepamatoti izmaksātas summas atgūšanu, rīcības secība ir šāda. Vispirms jāpieprasa aprēķins: par kuru periodu, uz kāda pamata un kā summa ir veidojusies, jo kļūdas mēdz būt tieši periodā. Tad iestādes rīcībā esošās ziņas jāsalīdzina ar saviem dokumentiem, piemēram, darba līgumu, algas izrakstiem vai darbnespējas lapām. Ja aprēķins ir pareizs, bet samaksāt uzreiz nav iespējams, rakstiski jālūdz maksājuma sadalīšana pa daļām, un to labāk darīt pirms piedziņas sākšanas. Ja aprēķins šķiet nepareizs, lēmums jāapstrīd tieši tajā termiņā, kas norādīts lēmuma beigās.