TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir kreditoru sapulce maksātnespējas procesā?

Īsā atbilde

ASV bankrota procesā tā dēvētā 341. sapulce ir obligāta kreditoru un parādnieka tikšanās, kurā uzraugs parādnieku iztaujā ar zvērestu. Latvijas atbilstošais institūts ir kreditoru sapulce, ko maksātnespējas procesā sasauc administrators un kurā kreditori saņem informāciju un lemj par procesa gaitai svarīgiem jautājumiem.

Latvijā maksātnespējas procesu vada maksātnespējas procesa administrators, kuru ieceļ tiesa. Administrators pārņem parādnieka mantas pārvaldību, apzina un pārbauda kreditoru prasījumus, izvērtē darījumus, kas noslēgti pirms maksātnespējas, un organizē mantas pārdošanu. Kreditoru sapulce ir mehānisms, ar kura palīdzību kreditori šajā procesā piedalās kolektīvi, nevis katrs atsevišķi. Sapulci sasauc administrators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa kreditori, kuru prasījumu kopsumma sasniedz likumā noteikto daļu.

Sapulces saturs ir informatīvs un lemjošs vienlaikus. Administrators sniedz pārskatu par mantas stāvokli, atgūtajiem līdzekļiem, izdevumiem un procesa gaitu, atbild uz kreditoru jautājumiem un iepazīstina ar turpmāko rīcības plānu. Kreditori savukārt var paust viedokli par mantas pārdošanas veidu un cenu, par prasību celšanu pret trešajām personām un par citiem jautājumiem, kas likumā nodoti viņu kompetencē. Balsstiesības nav vienādas: tās parasti ir samērīgas ar atzītā prasījuma apmēru, tāpēc lielākie kreditori ietekmē lēmumu vairāk nekā mazie.

Šo sapulci nereti sajauc ar tiesas sēdi, taču tā nav tiesas sēde. Sapulci vada administrators, nevis tiesnesis, un tajā netiek izskatīts strīds par tiesībām. Ja kreditors nepiekrīt sava prasījuma neatzīšanai vai administratora rīcībai, viņam jāizmanto atsevišķi sūdzību un pārsūdzības ceļi, tostarp vēršanās pie Maksātnespējas kontroles dienesta vai tiesā. Tāpat kreditoru sapulce nav vieta, kur vienoties par parāda dzēšanu ārpus procesa; šādas vienošanās notiek tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas sarunās.

Fiziskās personas maksātnespējas procesā kārtība ir vienkāršāka nekā juridiskās personas procesā, jo mantas apjoms parasti ir mazāks un process sastāv no bankrota un saistību dzēšanas procedūras. Tomēr arī šeit kreditoru informēšanai un viņu prasījumu pieteikšanai ir noteikti termiņi. Kreditoram, kurš savu prasījumu nepiesaka laikā, pastāv risks zaudēt tiesības uz apmierinājumu, tāpēc paziņojumus par uzsāktu maksātnespējas procesu ir vērts uztvert nopietni un reaģēt nekavējoties.

Kreditora rīcības secība ir samērā vienkārša, ja to ievēro laikus. Vispirms uzziniet par procesu maksātnespējas reģistrā un pierakstiet prasījuma pieteikšanas termiņu. Tad iesniedziet administratoram prasījumu ar pamatojošiem dokumentiem un saglabājiet apstiprinājumu par iesniegšanu. Pēc tam pārbaudiet, vai prasījums ir atzīts un kādā apmērā. Tālāk sekojiet paziņojumiem par sapulcēm un piedalieties tajās, jo tieši tur tiek lemts par mantas pārdošanu. Visbeidzot saglabājiet visus dokumentus līdz procesa beigām, tostarp norakstīšanai grāmatvedībā.

Ja piedalīties klātienē nav iespējams, ir vērts iepriekš noskaidrot, vai sapulce notiek attālināti un kādā kārtībā var balsot. Pilnvaru pārstāvim ir jāsagatavo rakstiski un laikus. Biežākā kļūda ir neierasties un pēc tam sūdzēties par pieņemto lēmumu: ja kreditors sapulcē nepiedalās, viņa viedoklis netiek ņemts vērā, un lēmums ir saistošs arī viņam.

Kā kreditoram sagatavoties

Pirms sapulces ir vērts sakārtot dokumentus, kas pamato prasījumu: līgumus, rēķinus, pieņemšanas un nodošanas aktus, sarakstes izdrukas, tiesas nolēmumus, ja tādi ir. Skaidri jānorāda pamatparāda, procentu un līgumsoda apmērs, kā arī tas, vai prasījums ir nodrošināts ar ķīlu, jo nodrošinātajam kreditoram process norit citādi.

Informācija par uzsāktiem maksātnespējas procesiem Latvijā ir publiska un pieejama maksātnespējas reģistrā. Tur var pārbaudīt, kurš ir administrators, kādi ir prasījumu pieteikšanas termiņi un kādā stadijā process atrodas. Sarežģītos gadījumos, it īpaši, ja pastāv strīds par darījumu apstrīdēšanu, ir vērts piesaistīt juristu.

Ko reāli var sagaidīt

Godīgs pieņēmums ir tāds, ka nenodrošināts kreditors procesā atgūst tikai daļu prasījuma vai neatgūst neko, jo vispirms tiek segtas procesa izmaksas un nodrošināto kreditoru prasījumi. Tas nenozīmē, ka prasījumu nav vērts pieteikt: bez pieteikšanas iespēja ir nulle, un turklāt atzīts prasījums ir pamats parāda norakstīšanai grāmatvedībā.

Process aizņem mēnešus vai gadus, un tā ilgums ir atkarīgs no mantas apjoma un strīdiem. Ja darījuma partneris jau ir maksātnespējīgs, enerģiju parasti ir lietderīgāk veltīt nākamo darījumu nodrošināšanai, nevis ikdienas sarakstei par vienu prasījumu.

Avoti