Kuzneca līkne ir izliekts attēls, kas raksturo hipotēzi, ka, uzlabojoties valsts ekonomikai, pasliktinās iedzīvotāju ienākumu līmeņa nevienlīdzība. Tas ir gadījums, kad cilvēki teiktu: “Bagātie kļūst bagāti, bet nabagi kļūst nabagāki.” Kuzneca līknes hipotēze bija Saimona Kuzneca, amerikāņu ekonomista, kurš galu galā kļuva par Nobela prēmijas ekonomikā saņēmēju, novērojums.
Pasniedzot Pensilvānijas universitātē, Kuznets pētīja ekonomisko nevienlīdzību un to, kā ekonomiskie resursi — finansiāli vai nē — tika sadalīti darba sabiedrībai. Šajā laikā viņš novēroja modeli, kurā lielākā daļa valsts ienākumu uz vienu iedzīvotāju tiktu piešķirta nelielai daļai iedzīvotāju, galvenokārt augstākās klases. Tad šī nevienlīdzība sasniegtu maksimumu un galu galā izlīdzinātu, valstij turpinot attīstīties. Kuznets savus atklājumus prezentēja 1955. gadā, un hipotēze ir kļuvusi ietekmīga ekonomiskajā pasaulē. Kuznets ilustrēja savu novērojumu, izmantojot apgrieztu U — pašu Kuzneca līknes attēlu.
Var būt vairāki iemesli, kas izskaidro Kuzneca līknes ilustrāciju. Viens no iespējamiem nevienlīdzības iemesliem ir tendence lauku iedzīvotājiem migrēt uz pilsētām, meklējot labāku darbu un “zaļākas ganības”. Šie cilvēki pēc tam sāktu strādāt ar zemu atalgojumu un sākuma līmeņa darbu, kā rezultātā būtu zemi ienākumi. Jaunattīstības lauksaimniecības valstīs arī daudzi laukstrādnieki mēdz pāriet uz ar nozari saistītās profesijās, kas arī radītu zemus ienākumus, savukārt uzņēmumu “lielie priekšnieki” pelna vairāk. Galu galā, viesstrādniekiem virzoties pa biznesa kāpnēm, viņi nopelna vairāk, un ekonomiskā vienlīdzība ar laiku samazinās.
Papildus no ekonomiskā viedokļa Kuzneca līkne ir piemērota arī vides perspektīvā. Šajā gadījumā, pieaugot ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju, rūpes par vidi mazinās. Var viegli novērot, ka rūpnieciski attīstītākās pilsētas gandrīz vienmēr būtu vairāk piesārņotas nekā mazāk progresīvās pilsētas. Iespējamais iemesls notikumam būtu iedzīvotāju skaita pieaugums: tiek zāģēts vairāk koku, lai atbrīvotu vietu augstceltnēm, tiek braukts vairāk automašīnu, vairāk atkritumu tiek izmests tukšā dūšā, un kanalizācijas sistēmās uzkrājas vairāk atkritumu.
Tāpat kā ekonomiskā Kuzneca līkne, arī vides Kuzneca līkne galu galā liecinātu par ekonomikas degradācijas samazināšanos. Tas, iespējams, ir rezultāts tam, ka cilvēki apzinās ekonomiskās attīstības sekas, un tas tiktu labots, palīdzot “mātei dabai”. Daudzi uzņēmumi pieliktu pūles, lai samazinātu oglekļa pēdas nospiedumus, izveidotu “zaļākas” iekārtas un sistēmas un pārstrādātu atkritumus.
SmartAsset.