Laima slimības noteikšanai asinīs tiek veikts Laima slimības tests. Laima slimību izraisa baktērijas, ko pārnēsā noteikta veida ērču kodums. Pārbaude ir nepieciešama, ja parādās slimības simptomi, tostarp ādas iekaisums, izplešanās izsitumi, galvassāpes, drudzis un savārgums. Tā kā šie simptomi ir ļoti līdzīgi citu slimību simptomiem, diagnoze var būt sarežģīta bez specializētiem testiem. Mūsdienās tiek praktizēti pieci dažādi Laima slimības testu veidi, tostarp ar enzīmu saistītā imūnsorbcijas pārbaude jeb ELISA; netiešais fluorescējošais tests jeb IFA; polimerāzes ķēdes reakcijas tests jeb PCA; Western blot tests; un ādas kultūras testu.
Parasti vispirms tiek ievadīts ELISA vai IFA tests, kam seko Western blot tests. ELISA un IFA testi ir ātrākie un precīzākie pieejamie, un Western blot testu parasti izmanto, lai pārbaudītu pozitīvu rezultātu. Visi trīs testi pārbauda asinīs antivielas, ko imūnsistēma ražo, lai cīnītos pret Laima slimību. Šo antivielu klātbūtne parasti norāda uz infekciju.
PCA un ādas kultūras testi tiek izmantoti reti, galvenokārt to neērtību dēļ. Ādas kultūras Laima slimības testam nepieciešams, lai ādas audu paraugs tiktu nosūtīts uz laboratoriju un pārbaudīts, vai tajā nav baktērijas Borrelia burgdorferi, kas izraisa Laima slimību. Tomēr rezultātu saņemšana prasa vairākas nedēļas. PCA Laima slimības testā tiek izmantotas dārgas iekārtas un apmācīti tehniķi, lai noteiktu baktēriju DNS asinsritē. Tomēr šī metode vēl nav standartizēta un var radīt nepatiesus rezultātus.
Laima slimības testa rezultāti tiek saņemti kā divi dažādi skaitļi, kas atdalīti ar kolu. Pirmais rādījuma cipars ir testā izmantotā asins koncentrācija. Otrais un lielāks cipars norāda sāls šķīduma daudzumu, kas nepieciešams, lai pilnībā atšķaidītu asinis. Negatīviem testa rezultātiem sāls šķīduma līmenis ir zemāks par 256, savukārt pozitīvie rezultāti ir lielāki par 256. Parasti pozitīvs testa rezultāts būtu 1:312. Western blot testus izmanto, lai apstiprinātu infekcijas pacientiem ar pozitīviem vai robežlīnijas rezultātiem.
Šo testu rezultāti nav vienīgais infekcijas indikators. Vairāki dažādi mainīgie lielumi var izkropļot rezultātus, piemēram, augsts lipīdu līmenis un vīrusu vai baktēriju infekcijas, kas jau atrodas asinsritē. Dažiem cilvēkiem antivielas nesāk veidoties pat 8 nedēļas pēc inficēšanās, kā rezultātā var rasties nepareizi negatīvi Laima slimības testa rezultāti. Personām, kas iepriekš bija inficētas ar Laima slimību, var būt arī nepatiesi rezultāti, jo antivielas saglabāsies asinsritē vairākus gadus pēc veiksmīgas ārstēšanas.