Kas ir Latvijas Nacionālā bibliotēka?

Bibliotēka dibināta 1919. gadā, drīz pēc valsts proklamēšanas, un gadu desmitiem strādāja vairākās izkaisītās ēkās Rīgas centrā. Jaunās ēkas ideja pieder arhitektam Gunāram Birkertam, kurš to izstrādāja trimdā, un celtniecība notika jau atjaunotajā valstī. Ēkas forma atsaucas uz tautasdziesmu motīvu par stikla kalnu, un tieši tāpēc to sauc par Gaismas pili. Ēka ir arī publiska vieta ar lasītavām, izstāžu telpām un pasākumu zālēm.

Galvenais uzdevums ir nacionālā krājuma veidošana. Latvijā darbojas obligātā eksemplāra kārtība: izdevējam ir pienākums bez atlīdzības nodot bibliotēkai noteiktu skaitu eksemplāru no katra izdevuma, un tas attiecas ne tikai uz grāmatām, bet arī uz periodiku, kartēm, notīm, skaņu ierakstiem un elektroniskiem izdevumiem. Tieši tāpēc nacionālais krājums ir pilnīgāks par jebkuru grāmatnīcu vai veikalu katalogu.

Otrs uzdevums ir nacionālā bibliogrāfija un standartizēti identifikatori. Latvijā tieši Nacionālā bibliotēka piešķir grāmatu starptautisko numuru un seriālizdevumu numuru, un tas ir pirmais, kas jānokārto ikvienam, kurš plāno izdot grāmatu, arī pašizdevējam. Bez šā numura grāmatu nevar normāli izplatīt veikalos un uzskaitīt bibliotēkās, un pieteikšanās kārtība ir aprakstīta bibliotēkas mājaslapā. Trešais uzdevums ir digitalizācija. Tiešsaistē ir pieejams liels digitalizētās periodikas krājums ar pilnteksta meklēšanu, kā arī digitalizētas grāmatas, kartes, attēli un skaņu ieraksti. Daļa resursu pieejama jebkuram interneta lietotājam, bet autortiesību aizsargātie materiāli parasti skatāmi tikai bibliotēkas telpās. Bibliotēka veido arī Nacionālo enciklopēdiju, kas ir pārbaudīts uzziņu avots latviešu valodā.

Lasītājam praktiskā puse ir vienkārša. Lai izmantotu lasītavas un pasūtītu krājuma vienības, jāreģistrējas un jāsaņem lasītāja karte, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Liela daļa nacionālā krājuma mājās uz laiku nav izsniedzama, jo tas ir vienīgais eksemplārs, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm, taču ar to var strādāt lasītavā. Ja vajadzīgā izdevuma nav, darbojas starpbibliotēku abonements, ar kura palīdzību izdevumu var pasūtīt no citas bibliotēkas.

Bibliotēka ir arī nozares metodiskais centrs. Tā atbalsta publiskās un skolu bibliotēkas visā valstī, organizē bibliotekāru apmācību, pārvalda kopkatalogu un nodrošina piekļuvi abonētām datubāzēm, kuras mazai bibliotēkai vienai būtu nesasniedzamas. Tāpēc arī pagasta bibliotēkā bieži var piekļūt resursiem, kas iegādāti centralizēti.

Atsevišķa krājuma daļa ir letonika, proti, viss, kas rakstīts par Latviju un latviešiem citās valstīs un citās valodās, tostarp trimdas izdevumi, kas padomju gados Latvijā bija aizliegti. Liela daļa šā krājuma Latvijā nonāca ar trimdas kopienu dāvinājumiem pēc neatkarības atjaunošanas, un tieši tur bieži atrodas vienīgie eksemplāri, kas vispār saglabājušies. Bibliotēkā glabājas arī Tautas grāmatu plaukts, kurā ziedotās grāmatas ievietojuši tūkstošiem cilvēku, un tā ir gan krājuma, gan sabiedriska akcija.