TJG Online
Veselība un labsajūta

Kas ir Lībovica sociālās trauksmes skala?

Īsā atbilde

Lībovica sociālās trauksmes skala ir aptaujas veida instruments, ar ko novērtē sociālās trauksmes izpausmju smagumu. Tā nav diagnoze un neaizstāj ārsta vērtējumu, bet palīdz strukturēti aprakstīt, cik stipri cilvēks baidās no noteiktām situācijām un cik bieži no tām izvairās.

Instrumenta uzbūve ir vienkārša. Tajā uzskaitītas divdesmit četras ikdienišķas situācijas, piemēram, uzstāšanās auditorijas priekšā, ēšana svešu cilvēku klātbūtnē, telefona saruna citu dzirdamībā vai iebilšana pārdevējam. Katru situāciju vērtē divreiz: cik stipras ir bailes vai trauksme un cik bieži no šīs situācijas tiek izvairīts. Daļa situāciju saistītas ar uzstāšanos un sniegumu, daļa ar sadzīvisku saskarsmi.

Tieši divu skalu uzbūve padara instrumentu noderīgu terapijā. Cilvēks var ziņot par mērenām bailēm, bet ļoti augstu izvairīšanos, un tas nozīmē, ka dzīve jau ir pārkārtota ap problēmu: netiek pieņemti darba piedāvājumi, netiek apmeklēti pasākumi, mācības tiek pārtrauktas. Izvairīšanās uztur trauksmi, jo neļauj pārliecināties, ka situācija ir izturama.

Rezultātu iegūst, saskaitot vērtējumus, un summa ļauj salīdzināt stāvokli laika gaitā. Interpretācijas robežas, kas šķir vieglas, vidējas un smagas izpausmes, ir orientējošas un dažādos avotos atšķiras, tāpēc konkrēts skaitlis pats par sevi neko neizšķir. Klīniskā praksē to vērtē kopā ar sarunu, dzīves apstākļiem un simptomu ilgumu.

Skalai ir divas lietošanas formas: pacients var to aizpildīt pats, vai arī to aizpilda speciālists intervijas laikā. Pašnovērtējuma variants ir ērts atkārtotai izmantošanai ārstēšanās gaitā, jo ļauj redzēt, vai pēc terapijas kursa rādītāji mainās. Speciālista vadīta intervija ir precīzāka tad, ja cilvēkam grūti novērtēt savu uzvedību no malas.

Svarīgi nošķirt sociālo trauksmi no kautrīguma un no personības iezīmes. Kautrīgs cilvēks nepiespiesti jūtas nomalē, bet spēj darīt, kas jādara. Sociālā trauksme nozīmē izteiktas bailes no citu vērtējuma, kas rada fiziskus simptomus un ievērojami ierobežo darbu, mācības vai attiecības. Tāpat tā jānošķir no panikas lēkmēm, no depresijas un no autiskā spektra iezīmēm, kur grūtības saskarsmē rodas cita iemesla dēļ.

Aptaujas rezultāts nav pamats pašam sākt lietot medikamentus vai tos pirkt internetā. Trauksmes traucējumu ārstēšanā pierādīta efektivitāte ir kognitīvi biheiviorālajai terapijai, kurā pakāpeniski tiek trenēta izvairīšanās mazināšana, un daļā gadījumu ārsts papildus nozīmē medikamentozu ārstēšanu. Lēmums par to pieņemams kopā ar ārstniecības personu, ņemot vērā citas diagnozes un lietotās zāles.

Pie kā vērsties Latvijā

Sākt var pie ģimenes ārsta, kurš novērtē situāciju, izslēdz somatiskus cēloņus un vajadzības gadījumā izsniedz nosūtījumu. Pie psihiatra Latvijā var pieteikties arī bez ģimenes ārsta nosūtījuma, un valsts apmaksāto pakalpojumu nosacījumus skaidro Nacionālais veselības dienests. Psihologa konsultācijas biežāk ir maksas pakalpojums, bet daļu no tām sedz pašvaldības un darba devēju apdrošināšanas polises.

Izvēloties speciālistu, vērts pārbaudīt viņa reģistrāciju: ārstniecības personas ir reģistrētas Veselības inspekcijas uzturētajā reģistrā, bet klīniskajiem psihologiem ir sava sertifikācijas kārtība. Terapijas metodei vajadzētu būt nosauktai konkrēti, nevis aprakstītai kā vispārīga saruna.

Ko darīt ar rezultātu

Aizpildītu aptauju ir jēga paņemt līdzi uz konsultāciju, jo tā ietaupa laiku un palīdz precīzāk pastāstīt par simptomiem. Noderīgi ir pierakstīt arī konkrētus piemērus no pēdējām nedēļām: kurš pasākums izlaists, kura saruna atlikta, kas notika ķermenī.

Ja rezultāts norāda uz izteiktām grūtībām, gaidīt uzlabošanos pašu no sevis nav pamata: bez ārstēšanas sociālā trauksme mēdz kļūt hroniska un bieži pievienojas depresija vai alkohola lietošana kā pašārstēšanās veids. Ja parādās domas par pašnāvību, palīdzība jāmeklē nekavējoties, zvanot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam vai krīzes tālrunim.

Kas palīdz līdztekus ārstēšanai

Terapiju papildina pakāpeniska izvairīšanās mazināšana ikdienā: sarakstu ar situācijām var sakārtot no vieglākās uz grūtāko un sākt no tās, kas rada mērenu, nevis vislielāko trauksmi. Katra situācija jāatkārto vairākkārt, līdz satraukums dabiski mazinās, un tieši atkārtojums, nevis vienreizējs mēģinājums, dod efektu.

Noderīgi ir arī regulārs miegs, fiziskas aktivitātes un alkohola izvairīšanās pirms saskarsmes situācijām, jo alkohols īslaicīgi mazina trauksmi un ilgtermiņā to pastiprina. Ja grūtības ietekmē darbu vai mācības, ar darba devēju vai izglītības iestādi bieži var vienoties par pielāgojumiem, piemēram, prezentāciju mazākā grupā.

Avoti