Līdzdalības budžeta veidošana ir pieeja budžeta izstrādei, kas paredz, ka dzīvotspējīga budžeta veidošanas procesā ir jāiesaista plašāks cilvēku loks. Bieži vien ar pašvaldības budžeta veidošanu saistīta patiesi līdzdalības pieeja ļautu pašvaldības iedzīvotājiem kopā ar pilsētas vadītājiem un plānotājiem tieši iesaistīties katras nodaļas rindu veidošanā. Šo pieeju var izmantot arī kā līdzekli, lai pieņemtu lēmumus par to, kā izlietot līdzekļus, kas piešķirti konkrētiem rajoniem, novadiem vai padomēm pašvaldības ietvaros. Šāda pieeja palielina pašvaldības darbības caurskatāmību, kā arī sniedz iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam aktīvi piedalīties budžeta kārtošanā.
Viena no galvenajām līdzdalības budžeta priekšrocībām ir tāda, ka parastajiem pilsoņiem ir iespēja ne tikai būt informētam par budžeta veidošanu, bet arī tiešā veidā iesaistīties šajā procesā. Publiskās sapulces, kuras pārrauga pilsētas amatpersonas, dod iespēju iedzīvotājiem izteikt priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu, pamatojoties uz resursiem, ko pašvaldība varēs izmantot fiskālā gada laikā. Tas bieži ietver budžeta plānošanu visam, sākot no tiesībaizsardzības līdz veselības aprūpei, līdz pat izglītības plānošanai un pat pilsētas parku sistēmām.
Raugoties no pašvaldības viedokļa, līdzdalības budžeta veidošanas idejai ir potenciāls, kas ļautu pašvaldībai izmantot uzņēmēju, kā arī citu sabiedrībā esošo kolektīvo pieredzi. Šī pieredze dažkārt var sniegt papildu ieskatu galveno pakalpojumu vai projektu priekšrocībās, kas palīdz paaugstināt dzīves līmeni un pašvaldības pievilcību citiem, kuri, iespējams, meklē māju. Lai gan šī pieeja var būt nedaudz apgrūtinošāka nekā budžeta izveide un pārvaldīšana, ko veic dažas ieceltas vai ievēlētas amatpersonas, līdzdalības budžeta plānošana var arī ievērojami atvieglot pilsētas līdzekļu finanšu pārvaldības procesu ilgtermiņā.
Lai gan līdzdalības budžeta veidošanas procesi var nedaudz atšķirties atkarībā no iesaistītās pašvaldības vai kopienas lieluma, lielākā daļa pieeju ietvers dažus pamata soļus. Tas sākas ar to, ka iedzīvotāji un amatpersonas nosaka prioritātes iekļaušanai budžetā, izveido delegātu komitejas, kas palīdz plānošanā, strādā ar amatpersonām, lai izstrādātu priekšlikumus, kas tiek iesniegti pilsētai kopumā, pamatojoties uz iesaistītās valdības stilu, un visbeidzot ar sabiedrību. balsot par asignējumiem budžeta ietvaros. Tā kā šī pieeja ļauj piedalīties pilsoņiem no visām ekonomiskām klasēm un vides, iznākumam parasti ir lielāks atbalsts plašākā sabiedrībā, nekā tas būtu iespējams, izmantojot citas metodes.