Lingvistikā gadījuma loma apraksta lietvārda funkciju teikumā saistībā ar teikuma galveno darbības vārdu. Dažām valodām ir formālas reģistru sistēmas, kurās lietvārda forma nosaka tā gadījuma raksturu. Citu valodu reģistru sistēmas nosaka sintakse vai vārdu secība. Jebkurā situācijā valodnieki var atšķirt lietas virsmas struktūru un dziļo struktūru, kas nozīmē, ka dažādiem lietvārdiem var šķist, ka tiem ir viens un tas pats gadījums, bet faktiski tie pilda dažādas funkcijas. Lietas lomas dziļās struktūras noteikšanas process ir viens no dabiskās valodas apstrādes mērķiem.
Būtībā gadījuma loma ir lietvārda gramatiskā funkcija teikumā, piemēram, subjekta lietvārds, tiešais objekts, netiešais objekts utt. Angļu valodā šīs funkcijas parasti var noteikt pēc vārdu secības, jo teikums parasti ievērojiet šo modeli: subjekta lietvārds, darbības vārds, netiešais objekts, tiešais objekts. Protams, šim pamatparaugam ir daudz variāciju, taču teikuma sintakse sniedz nepieciešamo informāciju, lai noteiktu lietvārda gramatisko funkciju. Lokāmajās valodās, piemēram, latīņu vai grieķu valodā, tiek izmantotas vārdu galotnes, lai norādītu gramatisko funkciju.
Tomēr situāciju sarežģī fakts, ka lietvārdiem, kas šķiet vienā gadījumā, var būt dažādas semantiskās funkcijas. Piemēram, divos teikumos “sulainis nogalināja pavāru ar arsēnu” un “sulainis viegli nogalināja pavāru” katrs satur prievārdu “ar”, kam seko lietvārds. Tomēr loģiski, ka abiem lietvārdiem nav vienādas semantiskās funkcijas. “Ar arsēnu” apraksta instrumentu, ar kuru pavārs tika nogalināts, bet “ar vieglumu” apraksta veidu, kādā pavārs tika nogalināts.
Šis piemērs parāda atšķirību starp virsmas struktūru un dziļo struktūru. Abiem teikumiem ir vienāda sintaktiskā konstrukcija, un abu prievārdu objekti, iespējams, atrastos vienā formālajā gadījumā locītā valodā. Tas nozīmē, ka tiem ir tāda pati “virsmas struktūra”. No otras puses, tiem nav tādas pašas “dziļās struktūras”, jo semantiskās nozīmes ir atšķirīgas. Tādējādi abiem lietvārdiem nav vienādas gadījuma lomas, lai gan šķiet, ka tiem ir viena un tā pati gramatiskā loma.
Viens gadījuma lomas pielietojums ir dabiskās valodas apstrādes jomā, kas analizē cilvēku valodu un datorvalodu attiecības. Viens no dabiskās valodas apstrādes mērķiem ir programmēt datorus, lai atklātu cilvēka valodu dziļo struktūru informācijas iegūšanai, tulkošanai vai citiem mērķiem. Lai gan cilvēkam ir diezgan viegli noteikt, ka “arsēnu” un “viegli” nav vienas un tās pašas semantiskās funkcijas, dators šo atšķirību nevar tik viegli atpazīt. Piemēram, lai dators tulkotu iepriekš minēto teikumu valodā, kurā abām frāzēm nebūtu vienādas virsmas struktūras, tam ir nepieciešams algoritms teikuma dziļās struktūras noteikšanai.