Lingvistiskais imperiālisms rodas, kad liela vai dominējoša iedzīvotāju valoda vai varas valoda tiek nodota citiem cilvēkiem tajā pašā vai kaimiņu apgabalā. Ir daudzi lingvistiskā imperiālisma veidi un daudzi tā cēloņi. Cēloņi ir imigrācija, iekarošana, tirdzniecība un kultūras pārākums. To reliģiju izplatība, kas pārsniedz vietējās kultūras un valodas, var izraisīt arī lingvistisko imperiālismu. Šādas valodas izmaiņas var būt piespiedu kārtā vai var notikt dabisko izmaiņu rezultātā.
Lingvistiskā imperiālisma akti ir notikuši visā pasaules vēsturē. Ne visi šie gadījumi ir bijuši veiksmīgi. Pēc 1066. gada franču-normāņi mēģināja par valsts valodu padarīt franču vai, pareizāk sakot, normāņu franču valodas dialektu. Pēc 300 gadiem viņi galu galā pameta mēģinājumus un iemācījās angļu valodu. Ungāri pretojās gadsimtiem ilgiem Osmaņu turku un vēlāk Habsburgu austriešu mēģinājumiem padarīt ungāru nelikumīgu.
Imigrācija ir liels lingvistiskā imperiālisma cēlonis. To visbiežāk uzskata par iebrucēju vai migrējošu cilvēku darbību, kas liek citiem mācīties viņu valodu. Romas impērijas beigās mūsu ēras 4. un 5. gadsimtā vairākas ģermāņu tautas pārcēlās uz rietumiem uz impērijas teritorijām. Daudzi no tiem, kas iebruka, pārņēma kontroli pār šo apgabalu, taču viņu reakcija uz vietējo valodu bija atšķirīga. Angļiem, saksiem un džutām izdevās izskaust vietējo romiešu-britu valodu. No otras puses, franki, kas iebruka Gallijā, un ostragoti, kas iebruka Ibērijā, abi pieņēma vietējo iedzīvotāju valodu.
Liela mēroga lingvistiskais imperiālisms notika koloniālā laikmeta laikā. Vispirms tas sākās ar portugāļiem Brazīlijā, spāņiem Mezoamerikā un angļiem Ziemeļamerikā, bet paplašinājās līdz lielai daļai pasaules. Vairumā gadījumu jaunas valstis un jaunas teritorijas aptvēra plašu valodu grupu savārstījumu. Šajos gadījumos dominējošā koloniālā vara uzspieda vietējo iedzīvotāju valodu valdības sistēmai. Dažās valstīs, piemēram, Spānijas impērijā, koloniālā valoda kļuva par vairākuma valodu.
Citās valstīs, kā redzams Indijā, tā kļuva par valodu, ko izmanto, lai apvienotu dažādas valodu grupas. Šajos gadījumos uzspiestā valoda, lai arī bieži tiek aizvainota par tās uzspiešanu, darbojas kā vienojošs spēks un līdzeklis, lai novērstu valodu grupas uzspiešanu pārējai valsts daļai. Uzspiestā valoda daudziem cilvēkiem kļūst par otro valodu.
Nacionālisma uzplaukums Eiropā un citās valstīs ir izraisījis lingvistisko imperiālismu vietējā vai nacionālā līmenī. Politiskie līderi un dominējošās etniskās vai lingvistiskās grupas pārstāvji valstī vēlējās attīstīt valstiskuma, kolektīvuma un vienotības sajūtu, pazeminot minoritāšu valodas. Līdz ar to daudzās mazās valodas reģionos no kornvolas un bretoņu līdz dalmāciešu valodai un Yaeyama-go ir reducētas līdz vēsturiskām fosilijām un dialektiem.
Kultūras dominēšana var izraisīt cita veida lingvistisko imperiālismu. Imperiālisma ideja ir vienas grupas varas uzspiešana otrai. Dialekta vai valodas dominēšanu var izplatīt māksla un kultūra mūzikas, televīzijas šovu un mūzikas veidā. Amerikāņu populārās kultūras spēks un bagātība ir ļoti lingvistiski ietekmējusi valstis un tautas visā pasaulē, tostarp tās valstis, kurās jau runā angliski.