Literatūras analīzes mērķis ir padziļināti izpētīt vienu rakstu. Šis termins attiecas arī uz rakstu grupas, viena rakstnieka darbu summas, rakstīšanas veida un noteikta rakstīšanas žanra izpēti. Literatūras analīze mēģina pētīt tās priekšmeta tēmas, uzbūvi un stilu. Vispārējais mērķis ir iegūt labāku izpratni par literatūru.
Jebkuru rakstisku darbu var uzskatīt par literatūras veidu. Tas ietver personiskas vēstules un elektroniskas ziņas tiešsaistē, piemēram, statusa atjauninājumus. To bieži saista ar tādām formām kā dzeja un romāni. Literatūras analīzi tomēr nevajadzētu jaukt ar literatūras teoriju vai literatūras teoriju, kas ir vairāk filozofiska un kuras mērķis ir pilnībā definēt, kas īsti ir literatūra. Literatūras teorija tomēr ir ietekmējusi to, kā analītiķis tuvojas grāmatai.
Literatūras analīzes pētījumiem var būt gan šaurs, gan plašs fokuss; viņi var arī pārbaudīt konkrētus literatūras elementus. Piemēram, pētot Haruki Murakami romānu, piemēram, “Norvēģijas koks”, var izpētīt viņa stila lietojumu, tēmas, konteksta izklāstu un varoņus. Vispārīgākā pārbaudē varētu izpētīt visus Murakami darbus kopumā, salīdzinot “Savvaļas aitu vajāšanu” ar “Kafku krastā”, vai arī tas varētu aptvert japāņu literatūru kopumā.
Literatūras analīze par “Norvēģijas Vuda” varoņiem redzēs, ka Murakami ir izmantojis vairāk varoņu vārdu nekā parasti, jo īpaši, nosaucot galveno varoni, kad viņš parasti atsaucas uz viņu kā “boku”, kas nozīmē “es”. Pētot tēlus, analītiķis var redzēt, kā tēli tiek pasniegti, neatkarīgi no tā, vai tie ir attēloti reālistiski vai ir pārspīlēti karikatūras.
Konteksts romānā ir reālisma un uztveres jautājums. Literatūras analīze, kas koncentrējas uz “Norvēģijas meža” kontekstu vai vidi, aplūkotu, kā Murakami iepazīstina ar 1960. gadu Japānu un vai viņa attēlojums ir precīzs. Šāda analīze bieži ir svarīga vēsturiskiem iestatījumiem, lai noteiktu precizitātes līmeni; kad tie ir daļēji biogrāfiski kā ar Murakami grāmatu, ir jāmeklē personisks viedoklis par tiem laikiem.
Viena grāmata var attēlot vienu tēmu. Viens rakstnieks var atkārtot vienu un to pašu tēmu vairākās grāmatās. Rakstnieki var arī izmantot dažādas tēmas vienā grāmatā vai grāmatu sērijā. Studējot tēmas, ir paredzēts atrast plašāku ziņojumu vai ideju, kas tiek apspriesta.
Stils un ietekmes ir divi dažādi literatūras analīzes elementi. Izpētot stilu, tiek pārbaudīts, kā rakstnieks pasniedz stāstu. Vai tas ir pirmajā vai trešajā personā? Vai tas ir rakstīts aktīvajā laikā vai pagātnē? Tikmēr ietekme nāk no citiem rakstiem vai paša autora biogrāfijas. Filmas “Norvēģijas koksne” kontekstā ietekmes diapazons ir no Murakami mīlestības pret amerikāņu literatūru līdz viņa paša bērnības pieredzei 1960. gados.