Sākotnēji grieķu ārsti definēja ap 300. gadu p.m.ē., melanholija ir psiholoģisks traucējums, ko raksturo apetītes zudums un nomākts garastāvoklis. Mūsdienu psihologi parasti uzskata, ka tas ir cits termins, ko tagad sauc par depresīviem traucējumiem. Sengrieķu medicīnā ārsti uzskatīja, ka katru slimību izraisa nelīdzsvarotība vienā no četriem galvenajiem ķermeņa šķidrumiem jeb humoram. Tika teikts, ka nomākta rakstura cēlonis ir pārmērīgs melnās žults daudzums. Nosaukums cēlies no grieķu saknes vārdiem melas, kas nozīmē “melns”, un kholé, kas nozīmē “žults”.
Kā definēts Hipokrāta rakstos, melanholija izraisīja dažus simptomus, kas ir ļoti līdzīgi tiem, kas mūsdienās saistīti ar depresīviem traucējumiem. Pastāvīgs bezmiegs, apetītes trūkums un izmisums tika uzskatīts par šī stāvokļa pazīmēm. Turklāt grieķu ārsti atzīmēja, ka pacienti, kas cieš no melanholijas, izrādīja agresīvu uzvedību, kas dažkārt noveda pie pašnāvības.
Interesanti atzīmēt, ka agrīnie melanholijas pētījumi radīja secinājumus, kas cieši korelē ar to, ko mēs tagad zinām par depresiju. Piemēram, senie grieķi ziņoja, ka rudens mēnešos tas, šķiet, pasliktinās vai kļuva izplatītāks, un tas liecina, ka stāvoklis var būt saistīts ar sezonāliem afektīviem traucējumiem (VAD). Turklāt vēlāk tika uzskatīts, ka stāvoklis, kas pazīstams kā mānija, kam raksturīgs stipri paaugstināts garastāvoklis, ir saistīts ar melanholiju. Tas liecina, ka daži pacienti, kas iesaistīti šajos agrīnajos pētījumos, varētu būt cieš no bipolāriem traucējumiem.
Šķiet, ka senie melanholijas pētījumi arī atšķir situācijas un ķīmiskās depresijas. Lai gan Hipokrāts melanholiju attiecināja uz ķīmisko melnās žults pārpalikumu, viņš arī atzīmēja, ka simptomus var izraisīt ilgstošas skumjas un bailes, kas liecina, ka situācijas problēmas var izraisīt arī depresiju. Viduslaiku laikmetā ārsti pētīja saikni starp ģimenes vēsturi un melanholiju.
Lai gan šis vārds joprojām attiecas uz vājumu, to vairs neizmanto kā medicīnisku diagnozi. Mūsdienās ārsti klīnisko depresiju definē kā pastāvīgu melanholijas vai izmisuma stāvokli. Lai tiktu diagnosticēts depresīvs traucējums, šim stāvoklim ir jāattīstās tiktāl, ka tas izjauc indivīda ikdienas dzīvi.