Daudzās profesijās nav nekas neparasts, ka jomas jaunpienācējs tiek nodots pieredzējuša un pieredzējuša profesionāļa uzraudzībā. Šim speciālistam bieži tiek uzdots palīdzēt apmācīt, konsultēt un dalīties praktiskajā pieredzē ar jauno personu organizācijā. Šo procesu parasti sauc par mentoringu, un profesionāli, kas ir atbildīgs par jaunpienācēja aprūpi un audzināšanu, sauc par mentoru. Šeit ir daži piemēri, kā mentors sniedz atbalstu.
Viena no svarīgākajām mentora lomām ir kalpot par skolotāju iesācējam. Mentori dalās savā pieredzē, pastāstot to, ko viņi ir iemācījušies, veidojot savienojumu ar jaunpienācēju. Pieredzes klāstā nereti ir iekļauta tāda vērtīga informācija kā nozares pamati, daži pārliecinoši fakti par korporācijas darbību, uzņēmuma ražoto preču un pakalpojumu pielietojumi un padomi, kā veikt individuālos darba pienākumus. Paralēli šim oficiālajam mentoringa veidam mentors var kalpot arī kā neoficiāls padomdevējs tādos jautājumos kā, kuri darbinieki uzņēmumā būtu rūpīgi jāvēro un kuri mēdz būt uzticami.
Mentori jauno darbinieku neizved cauri pamatorientācijai un pēc tam neatstāj viņus paši. Mentora darbs turpināsies krietni pēc tam, kad darbinieks būs beidzis parasto deviņdesmit dienu pārbaudes laiku. Tas ir tāpēc, ka mentors darbojas arī kā padomdevējs jaunajam darbiniekam. Ja ir neapmierinātība ar negadījumu darba vietā vai rodas jautājums, kam nepieciešama cita pieeja, darbinieks var vēlēties apsēsties ar mentoru un pārrunāt situāciju. Kā jauno darbinieku konsultanti mentori palīdz iesācējiem ne tikai smelties atbildes uz pagātnes pieredzi, bet arī palīdz iesācējam atklāt jaunu veidu, kā piemērot vecākus principus.
Visbeidzot, mentori darbojas kā padomdevēji. Lai gan konsultēšana ir saistīta ar palīdzību iesācējam atrast atbildes, konsultācijas sniedz mentoram iespēju nodrošināt realizējamu rīcību, kas atbilst situācijai. Piemēram, ja iesācējs ir pilnībā apmulsis, lai risinātu iekasēšanas problēmu ar klientu, kurš drīzumā bankrotēs, mentors, iespējams, var sniegt jaunajam darbiniekam soli pa solim, kas jādara. Padomu sniegšana, ja rodas neparastas situācijas, ir ierasta mentora darba sastāvdaļa.
Būt par mentoru nav paredzēts vājprātīgajiem. Atbildība prasa zināšanas, labas komunikācijas prasmes un lielu pacietību. Tajā pašā laikā būt par mentoru var būt ārkārtīgi izdevīgi, jo ir liels gandarījums, vērojot, kā gadu gaitā jūsu bijušais pienākums pieaug prestižā un kompetencē.