Mērenā zona ir tā zemes daļa, kas atrodas starp arktiskajām zonām (ziemeļiem un dienvidiem) un tropiem. Ziemeļu mērenā zona aptver apgabalu starp Vēža tropu aptuveni 23.5 grādos uz ziemeļiem un polāro loku pie 66.5 Z. Dienvidu mērenā zona atrodas starp Mežāža tropu aptuveni 23.5 S un Antarktikas loku 66.5 S.
Vārds “mērens” nozīmē “starp divām galējībām” vai “mērens”, un mērenās zonas patiešām ir zonas, kur klimats ir starp divām galējībām – arktisko aukstumu un tropisko karstumu. Mērenajām zonām ir raksturīgi četri gadalaiki un aptuveni vienāda garuma vasaras un ziemas.
Lapu koku mežs galvenokārt sastāv no lapu kokiem – tiem, kas reizi gadā zaudē lapas. Mērens lapu koku mežs ir tāds, kas atrodas mērenā joslā. Modifikators “mērens” ir lieks, lai gan to bieži izmanto, jo tropos vai arktiskajos apgabalos nav lapu koku mežu.
Ja jūs uzaugāt Amerikā vai Eiropā pēc Robina Huda un Daniela Būna stāstiem, jums droši vien ir doma, ka lapu koku meži klāj vairāk planētas, nekā patiesībā. Lapu koku meži ir sastopami ne tikai mērenajā joslā, bet arī tikai ziemeļu mērenajā zonā. To kopējā platība uz zemes ir ievērojami mazāka par zālāju kopējo platību.
Lapu koku meži ir mājvieta plašam savvaļas dzīvnieku klāstam. Visi pārziemojošie dzīvnieki dzīvo mērenās joslās; tropos nav nepieciešams pārziemot, un arktikā vasara ir pārāk īsa, lai dzīvnieks varētu darīt visu, kas viņam nepieciešams, lai vairotos un sagatavotos ilgstošam miegam. Piemērotā klimata un lapu koku apbūvei vēlamības dēļ cilvēce plaši apdzīvoja mērenā klimata lapu koku aizņemtās platības, kā rezultātā paši meži tiek zaudēti lauksaimniecības zemēm.
Par laimi, daudzi no atlikušajiem mežiem ASV un Eiropā tagad ir nacionālie parki un dabas rezervāti, kas nodrošina, ka nākamās paaudzes varēs tos izbaudīt.