Kas ir mīkstais IP?

Mīkstais intelektuālais īpašums (Soft IP) var attiekties vai nu uz autortiesībām un preču zīmēm, vai uz ierosināto patentu licencēšanas sistēmu nevainīgiem pārkāpējiem. Intelektuālā īpašuma tiesības bieži tiek klasificētas kā nesaistošas ​​tiesības vai stingras tiesības. Vienkāršās tiesības attiecas uz tiesībām, ko piešķir autortiesības, preču zīmes un citas konceptuālās tiesības, kas saistītas ar mākslas darbiem. Stingras tiesības ir tās, kuras piešķir izgudrojumu patenti.

Intelektuālais īpašums ir nemateriālas tiesības, kas nodrošina darba radītājam ekskluzīvas iespējas gūt peļņu no sava radīšanas noteiktā laika periodā. Tā vietā, lai viņam piederētu materiāls īpašums, piemēram, māja vai biroja ēka, darba radītājam pieder autortiesības, preču zīme vai patents, kas var aizsargāt īpašumu, kas nav taustāms fiksēts. Autortiesību vai preču zīmes iegūšana lielākajā daļā jurisdikciju ir salīdzinoši vienkāršs process.

Eiropas Patentu birojs (EPO) pieņēma terminu “soft IP”, lai apzīmētu patentu licencēšanas sistēmu, lai gan mīkstais IP parasti apzīmē visu intelektuālo īpašumu, izņemot patentus. Kā daļu no ziņojuma par jaunākajām norisēm intelektuālā īpašuma jomā tā novērtēja patentu licencēšanas izņēmumu, ko sauc par “tiesību licencēm”, kas ir spēkā Apvienotajā Karalistē un Vācijā. EPO būtībā pārdēvēja šo sistēmu, definējot mīksto IP kā šāda veida licences piešķiršanu.

Praksē uzņēmums var nejauši pārkāpt personas patentu, to neapzinoties. Ja uzņēmuma produkts jau tiek ražots, var būt nepraktiski vai uzņēmumam postoši noņemt pārkāpuma daļu vai kompensēt patenta īpašniekam iepriekšējos pārdošanas apjomus. Uzņēmums, iespējams, ir nācis klajā ar šo paralēlo tehnoloģiju, nekad nezinot par esošo patentu, taču, tā kā patents ir reģistrēts, uzņēmumam būtu jāpārtrauc izgudrojuma izmantošana bez licences. Šajā gadījumā uzņēmums ir nevainīgs pārkāpējs, un soft IP ļauj iegūt derīgu licenci, nevis pārtraukt darbību kļūdas dēļ.

Vācija un Apvienotā Karaliste ļauj nevainīgajam pārkāpējam no patenta turētāja iegūt tiesību licenci, kas tagad pazīstama kā mīkstais intelektuālais īpašums. Ja patenta īpašnieks piekrīt, intelektuālā īpašuma biroji šajās valstīs nosaka, ka patents ir pieejams saskaņā ar taisnīgiem noteikumiem, par ko lemj patenta īpašnieks un persona, kurai izgudrojums jāizmanto. Šis process saglabā patenta īpašnieka tiesības, jo licence nav obligāta vai “stingra”. Citas valstis apsver iespēju ieviest mīksto IP sistēmu.