Kas ir motīvs?

Ir daudz dažādu veidu, kā rakstnieks var ieviest un izmantot motīvu konkrētajā darbā, un labākā metode bieži ir atkarīga no šādu motīvu mērķa. Lai gan literatūras motīvi nav savstarpēji saistīti, tie bieži vien nostiprina vai nosaka šī darba tēmas. Piemēram, stāstā par alkatības graujošo ietekmi var izmantot tēmu, ka nauda galu galā ir iznīcinošs spēks. Lai pastiprinātu šo tēmu, rakstnieks var izmantot motīvu, kurā ikreiz, kad varonis fiziski saskaras ar naudu, viņš piedzīvo nelaimi vai tiek kaut kādā veidā sabojāts.

Motīvs rakstiskā darbā bieži sakrīt ar simboliku, bieži vien izmantojot iedibinātus vai jaunus simbolus. Šim simbolikam bieži ir kultūras raksturs, tāpēc Amerikā vai Apvienotajā Karalistē rakstītā darbā var būt izmantoti ļoti atšķirīgi simboli ar atšķirīgu nozīmi nekā Dienvidāfrikā vai Japānā rakstītajā. Piemēram, ASV, pateicoties Bībeles stāstam par Ēdenes dārzu, čūska bieži tiek atzīta par pavedināšanas vai nevainības zaudēšanas simbolu. Rakstnieks var izmantot šo simboliku, lai izveidotu motīvu savā stāstā, iekļaujot varoni, kurš nēsā čūskas formas gredzenu, kurš pēc tam pavedina un izraisa citu darba varoņu krišanu.

Veids, kādā motīvs tiek izmantots, var ievērojami atšķirties atkarībā no rakstnieka mērķiem. Tomēr kopumā motīvi visā darbā jāizmanto atkārtoti, lai lasītājiem būtu iespēja tos atpazīt un izprast to nozīmi. Motīva izmantošanu tikai vienu reizi var piemērotāk atzīt par simboliku, nevis par pastāvīgu un atkārtotu simbolu. Tomēr šādus motīvus nevajadzētu pārmērīgi izmantot vai padarīt pārāk acīmredzamus, pretējā gadījumā lasītājiem var šķist, ka šie acīmredzamie motīvi zaudē visu nozīmi vai ietekmi; prasmīgi rakstnieki atrod veidu, kā ieviest motīvus gan smalki, gan mērķtiecīgi.