Kas ir narkotiku atkarība?

Ja narkotiku lietošana tiek atkārtota, pārsniedzot noteikto lietošanu, tas bieži izraisa narkotiku atkarības un tolerances modeli. Tolerance ir organisma nepieciešamība pēc lielākām vai biežākām vielas devām, lai panāktu tādu pašu efektu. Tas notiek, kad organisms ir iemācījies paciest šo vielu vai pieradis pie tās. Parakstīto zāļu lietošana ārsta ieteiktajās devās uz īsu laiku noteiktam mērķim nav atkarība, taču, pārsniedzot šo lietošanu, var viegli rasties atkarība.

Kad tiek sasniegta atkarība vai atkarība, zāļu pārtraukšana vai pietiekami lielas devas nesaņemšana novedīs pie abstinences. Īpaši abstinences simptomi ir atkarīgi no katras zāles, bet narkomāni parasti izjūt trauksmi, svīšanu, trīci, sliktu dūšu, vemšanu un muskuļu sāpes. Vairāki abstinences simptomi var ietvert apjukumu un halucinācijas. Halucinācijas ir pieredze redzēt, sajust vai dzirdēt lietas, kuras patiesībā nav.

Ne visas zāles ir atkarību izraisošas un ne visas narkotikas rada atkarību vienādi. Dažas zāles izraisa fizisku atkarību, bet citas izraisa vairāk psiholoģisku atkarību. Vēl citiem ir abas īpašības attiecībā uz atkarību no narkotikām. Alkohols var izraisīt gan psiholoģisku, gan fizisku atkarību. Heroīns un morfīns izraisa smagu fizisku atkarību, savukārt tiek uzskatīts, ka marihuāna, kokaīns un ekstazī izraisa lielāku psiholoģisko atkarību.

Narkotiku atkarības ārstēšana jāveic individuāli. Vielu atkarības ārstēšana var sastāvēt no konsultāciju, zāļu terapijas un pašpalīdzības metožu kombinācijas. Pašpalīdzības iespējas ietver to, ka atkarīgais meklē palīdzību no tādiem avotiem kā ārstniecības centri un grāmatas. Narkotiku terapija jeb farmakoterapija ir kontrolēts zāļu daudzums, ko pakāpeniski samazina un ievada atkarīgajam, lai palīdzētu novērst spēcīgus abstinences simptomus. Konsultācijas par narkotiku atkarību ir pieejamas dažādos veidos, un tās var ietvert ģimenes terapiju un uzvedības terapiju, lai palīdzētu atkarīgajam iemācīties dzīvot bez narkotikām.