Kas ir naturālistiska maldība?

To sauc arī par aicinājumu dabai, naturālistiska maldība visbiežāk rodas, ja kāds izmanto argumentu, ka kaut kas “dabisks” tāpēc ir “labs”. To parasti izmanto kopā ar domu, ka kaut kas “nedabisks” pēc savas būtības ir “slikts” vai vismaz nav tik labs kā kaut kas “dabisks”. Viena no lielākajām problēmām, kas saistītas ar naturālistisku maldu izmantošanu, ir tā, ka termina “dabisks” nozīme bieži ir neskaidra. Lai gan koki ir nepārprotami dabiski, nav tik skaidrs, vai šis process ir “dabisks” vai “nedabisks”, runājot par koku, ko cilvēki ir ieveduši jaunā teritorijā un kas bojā esošo ekosistēmu šajā teritorijā.

Vēl viena būtiska problēma, kas saistīta ar naturālistiskas maldības izmantošanu argumentā, ir tā, ka tas bieži rada situāciju, kurā kāds “uzdod jautājumu”. “Jautājuma uzdošana” attiecas uz argumentu, kas būtībā sevi izmanto kā pierādījumu par sevi. Piemēram, kāds, kurš apgalvo, ka “šie putni ir labi, jo tie ir dabiski, un dabiskas lietas ir labas”, “uzdod jautājumu”. Argumentā ir nepieciešams pieņēmums, ka nosacījums “dabiskas lietas ir labas”, lai to atbalstītu, tomēr tas ir izvirzītā argumenta mērķis. Šāda veida argumenti ir diezgan izplatīti naturālistiskā maldībā, un, lai no tā izvairītos, kādam vispirms ir jāapspriež, vai kaut kas “dabisks” pēc būtības ir labs.

Daudzas problēmas, kas rodas, kad kāds izmanto naturālistisku maldību, izriet no tā, ka maldība balstās uz faktu, ka paziņojums tiek pārveidots par vērtības paziņojumu. Ja kāds saka: “Šis koks ir dabisks”, tad viņš vai viņa vienkārši paziņo faktu; tas ir neatkarīgi no tā, vai tā ir taisnība vai nē. Problēma rodas, ja kāds paplašina šo apgalvojumu, lai pēc tam teiktu: “Šis koks ir dabisks, kas nozīmē, ka tas ir labs”, jo tādējādi fakta paziņojumā tiek ieviests vērtības paziņojums. Jebkurš šāds vērtības apgalvojums ir jānovērtē atsevišķi un jāpastāv par vai pret neatkarīgi no sākotnējā faktu paziņojuma, kas ir labākais veids, kā kāds var pārvarēt naturālistisku kļūdu.