TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir naudas tirgus atvasinātie instrumenti?

Īsā atbilde

Naudas tirgus atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru vērtība ir atkarīga no īstermiņa procentu likmēm vai īstermiņa parāda instrumentiem. Tos izmanto galvenokārt tam, lai fiksētu nākotnes aizņēmuma vai noguldījuma likmi, nevis lai nopelnītu no svārstībām.

Naudas tirgus ir tā finanšu tirgus daļa, kurā termiņi ir līdz vienam gadam: starpbanku noguldījumi, atpirkšanas darījumi, valsts parādzīmes un uzņēmumu īstermiņa parādzīmes. Atvasinātais instruments šo bāzi nevis aizstāj, bet pārvieto laikā: puses jau šodien vienojas par likmi, kas tiks piemērota nākotnes periodā. Naudas plūsma parasti notiek tikai par starpību, nevis par visu pamatsummu.

Biežāk sastopamie veidi ir daži. Nākotnes procentu likmes līgums fiksē likmi konkrētam nākotnes periodam un norēķinās ar starpību pret faktisko atsauces likmi. Procentu likmju mijmaiņas darījumā puses apmainās ar maksājumu plūsmām, kur viena ir fiksēta, otra mainīga. Valūtas mijmaiņas darījums savieno valūtas maiņu tagad ar pretēju maiņu nākotnē un praksē darbojas kā nodrošināts aizņēmums citā valūtā. Procentu likmju opcijas ļauj nopirkt maksimālās likmes griestus.

Atsauces likmes ir būtiska detaļa. Eiro zonā tiek izmantota gan EURIBOR, ko aprēķina atsevišķs administrators pēc banku darījumu un kotējumu datiem, gan uz nakti izsniegto līdzekļu likme, ko publicē Eiropas Centrālā banka. No tā, kura likme ierakstīta līgumā, ir atkarīgs, cik precīzi instruments sedz jūsu faktisko kredītu, un tieši šeit rodas bāzes risks, kad kredīts un nodrošinājums ir piesaistīti dažādām likmēm vai periodiem.

Uzņēmumam praktiskā situācija izskatās šādi. Ir kredīts ar mainīgu likmi, un valde negrib, lai maksājumi svārstītos. Banka piedāvā mijmaiņas darījumu, kas mainīgo likmi pārvērš fiksētā. Pirms paraksta jānoskaidro četras lietas: nosacītā pamatsumma un vai tā samazinās līdz ar kredīta atmaksu, termiņš un vai tas sakrīt ar kredīta termiņu, atsauces likme un tās fiksēšanas datumi, kā arī pirmstermiņa izbeigšanas izmaksas.

Tipiskā kļūda ir nodrošināt vairāk, nekā ir reālā riska. Ja nosacītā summa pārsniedz kredīta atlikumu vai termiņš ir garāks par kredīta termiņu, pārsniegums vairs nav nodrošinājums, bet spekulācija, un tā rezultāts uzņēmuma peļņas aprēķinā parādīsies tirgus vērtības pārvērtēšanā. Otra kļūda ir piekrist struktūrai, ko pārdod kā bezmaksas, jo bez maksas šādi līgumi nemēdz būt: cena ir iestrādāta nosacījumos.

Regulējums nosaka arī pienākumus. Atvasināto instrumentu darījumi ir jāziņo darījumu reģistriem, daļai darījumu ir jāizmanto centrālais darījumu partneris, un pusēm var rasties pienākums uzturēt nodrošinājumu, ko papildina, ja tirgus vērtība mainās. Klientam banka pirms darījuma veic piemērotības novērtējumu, un uz šo sarunu nevajag skatīties kā uz formalitāti: tā ir vieta, kur var uzdot jautājumus un saņemt atbildes rakstiski.

Ar ko tos nejaukt

Naudas tirgus atvasinātie instrumenti nav naudas tirgus fondi. Fonds ir ieguldījumu produkts, kas tur īstermiņa parāda vērtspapīrus un ir domāts naudas novietošanai; atvasinātais instruments ir līgums starp divām pusēm par nākotnes likmi.

Nejauciet tos arī ar mazumtirdzniecībā piedāvātajiem cenu starpības līgumiem par valūtām un indeksiem. Pēdējie ir īstermiņa spekulācijas instrumenti ar sviru un augstu zaudējumu varbūtību privātajiem klientiem, savukārt procentu likmju nodrošinājums ir uzņēmuma finanšu vadības rīks.

Kad vajadzīgs speciālists

Ja darījuma nosacītā summa ir salīdzināma ar uzņēmuma gada apgrozījumu vai ja instruments ietver opcijas elementus, ir vērts pieaicināt neatkarīgu finanšu konsultantu, kurš nav darījuma otra puse. Bankas piedāvājums ir arī bankas produkts, un abas lomas nav jāsajauc.

Grāmatvedības puse ir atsevišķs jautājums: lai instrumenta vērtības svārstības neizkropļotu peļņas aprēķinu, tiek izmantota riska ierobežošanas uzskaite, un tās piemērošanai vajadzīga dokumentācija jau no darījuma sākuma. Par to ir jārunā ar revidentu iepriekš, nevis gada beigās.

Kur pārbaudīt otru pusi

Ieguldījumu pakalpojumus Latvijā drīkst sniegt tikai licencēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, un licences esamību var pārbaudīt Latvijas Bankas uzturētajos tirgus dalībnieku sarakstos.

Ja piedāvājums nāk no ārvalstu uzņēmuma, kas solās fiksēt likmes vai garantē peļņu, tā gandrīz vienmēr ir brīdinājuma pazīme. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un nacionālie uzraugi publicē brīdinājumu sarakstus par uzņēmumiem, kuri darbojas bez atļaujas.

Avoti