Negatīvā inflācija ir ekonomiska parādība, kurā ekonomika iziet no inflācijas perioda un nonāk periodā, kad apgrozībā ir mazāk naudas. Šajā periodā, kad samazinās naudas piedāvājums, produktu cenas saglabājas zināmā mērā nemainīgas. Rezultātā palielinās šīs valūtas vērtība, kas savukārt palīdz stiprināt šīs naudas pozīcijas un palīdz virzīt ekonomiku prom no inflācijas un atgriezties līdzsvarotā stāvoklī.
Lai gan starp negatīvo inflāciju un deflāciju ir dažas kopīgas iezīmes, ir viena būtiska atšķirība. Ar deflācijas periodu notiek gan naudas piedāvājuma samazināšanās, gan patēriņa preču un pakalpojumu cenu samazināšanās. Tas nozīmē, ka līdz ar deflāciju kopējā ekonomika piedzīvo kritumu. Turpretim negatīvas inflācijas periodam ir maza ietekme uz cenām vai nav nekādas ietekmes uz cenām, ir tikai naudas summa, kas ir pieejama šo produktu iegādei. Tas var paredzēt tuvojošos deflācijas periodu, jo, ja vien naudas piedāvājums nepalielinās, pastāv liela iespēja, ka dažādu preču un pakalpojumu pieprasījuma maiņas rezultātā mainīsies patērētāju prasības un samazināsies cenas.
Lai gan negatīva inflācija rada ekonomiskas pārmaiņas, kas var būt apgrūtinošas dažiem patērētājiem, pozitīvais aspekts ir tas, ka šī parādība palīdz palēnināt un bieži apgriezt inflācijas gaitu. Tiklīdz ekonomika pāriet negatīvas inflācijas periodā uz deflācijas periodu, arī preču un pakalpojumu cenas sāk samazināties. Cenu samazināšanās savukārt nodrošina patērētājiem iespēju iegūt vairāk preču par tādu pašu naudas summu.
Runājot par negatīvu inflāciju un deflāciju, valda liela neskaidrība. Daži ekonomisti uzskata, ka šie divi termini ir vairāk vai mazāk savstarpēji aizstājami, savukārt citi tos nedaudz atšķir. Tas ir licis dažiem uzskatīt gan negatīvu inflāciju, gan deflāciju par vienas ekonomikas parādības divām fāzēm, nevis diviem atsevišķiem notikumiem, kas notiek kā loģiska kustība ekonomikā. Izmantojot šo pieeju, negatīva inflācija tiek uzskatīta par pirmo soli ceļā uz pilnīgu deflāciju ekonomikā, jo naudas piedāvājuma samazināšanās ietekmē to, kā patērētāji tērē viņiem pieejamo naudu. Savukārt naudas piedāvājuma izmaiņas noved pie nākamās fāzes, kurā tiek ietekmētas dažādu preču un pakalpojumu cenas, īpaši to preču cenas, kuras tiek uzskatītas par luksusa, nevis pirmās nepieciešamības precēm.