Neirodermīts ir ādas slimība, kurai raksturīgs hronisks niezes-skrāpējumu cikls, kurā pacients izjūt niezi, skrāpējumus un kairina ādu, kas izraisa lielāku niezi. To var būt grūti ārstēt, jo, lai atrisinātu problēmu, bieži ir nepieciešama pacienta uzvedības maiņa. Neirodermīta ārstēšanu var nodrošināt dermatologs, kurš var tikt galā ar ādas kairinājumu, un psihologs, kas var palīdzēt pacientam risināt uzvedības problēmas.
Dažos gadījumos šķiet, ka neirodermītu izraisa sevis savainošanās, parasti stresa rezultātā. Cilvēki var piespiedu kārtā saskrāpēt vai saskrāpēt ādu un galvas ādu, izraisot zvīņainu bojājumu parādīšanos, un šie bojājumi savukārt niezēs, liekot pacientam skrāpēt un radīt ciklisku ādas problēmu. Citi neirodermīta cēloņi ir situācijas, kas kairina nervu galus, piemēram, ķīmiska iedarbība, stingrs apģērbs, ilgstošs spiediens un tā tālāk. Šādos gadījumos kairinātie nervu gali sāk sūtīt signālu, ka tie niez, pat ja nav nekā, kas varētu izraisīt kairinājumu vai niezi.
Šo stāvokli sauc arī par ķērpju simplex chronicus. Pacientam parasti veidojas apsārtusi, zvīņaina āda, kas var ietvert cietus kairinātas ādas mezgliņus. Ja pacienti pietiekami skrāpējas, viņi var radīt atklātas čūlas, kas var izsūkties un nodrošināt baktērijām iespēju iekļūt organismā. Āda parasti ir arī sausa un zvīņaina. Neirodermīts var rasties jebkurā ķermeņa vietā. Rokas ir izplatīta vieta, tāpat kā galvas āda. Cilvēkiem ar ādas problēmām neirodermīts bieži rodas vecās problēmu vietās. Piemēram, kādam, kuram agrāk ir bijusi nātrene un roku kairinājums, radīsies bojājumi uz rokām.
Neirodermīta ārstēšana ietver lokālu antibiotiku un steroīdu lietošanu, lai pārvaldītu iekaisumu un iespējamo infekciju. Ādas nomierinošus krēmus var izmantot arī, lai nomierinātu niezi, lai pacientam būtu mazāks kairinājums. Visbeidzot, pacientam jāskrāpē mazāk. Daži pacienti spēj kontrolēt skrāpējumus paši, savukārt citi izmanto tādas metodes kā īsu nagu nogriešana un cimdu nēsāšana, lai mazāk ievainotu ādu. Apmeklējums pie psihologa var palīdzēt arī pacientam, kurš vēlas iemācīties nesaskrāpēt.
Pacientiem, kuriem ir attīstījies neirodermīts, jo viņi jūtas nervozi vai nervozi, dažkārt var būt noderīgi trankvilizatori. Šīs zāles palīdz pacientam saglabāt mieru, kā arī var mazināt stresa un sajukuma sajūtu, kas veicina skrāpēšanas uzvedību. Ideālā gadījumā pacientiem, kuriem nepieciešami sedatīvi līdzekļi, vajadzētu apmeklēt arī psihologu, lai apgūtu stresa pārvarēšanas metodes un risinātu problēmas, kas izraisa stresu.