Nekvalificētie pensijas plāni ir atliktās atlīdzības plāni, kas ļauj darbiniekam atlikt nopelnītās algas un ienākumu saņemšanu uz vēlāku datumu. Darba devējs ir atbildīgs par atlikto ienākumu saglabāšanu īpašā fondā, līdz darbinieks aiziet pensijā vai citādi atstāj uzņēmumu. Iemaksas plānā parasti netiek apliktas ar nodokļiem tajā kalendārajā gadā, kurā tiek gūta peļņa, bet tiek aplikta ar nodokļiem, kad tās tiek izņemtas no plāna.
Kopumā valdības nesniedz daudz vadlīniju šāda veida pensiju plāna precīzai struktūrai. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Iekšējo ieņēmumu dienests koncentrējas uz īpašu kodu nodrošināšanu, kas attiecas uz jebkura kvalificēta pensiju plāna izveidi un darbību, taču tiem nav salīdzināmu noteikumu nekvalificētiem plāniem. Īpašu noteikumu vietā darba devēji plāna strukturēšanā parasti izmanto plašus nodokļu noteikumus.
Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka nekvalificētā pensijas plānā parasti nav iekļautas darba devēja iemaksas. Visi ieņēmumi nāk tieši no darbinieka nopelnītajiem bruto ienākumiem. No šī viedokļa darbinieks bauda iespēju veidot līdzekļus pensijai, starpposmā nemaksājot nodokļus par iemaksām plānā. Taču jebkuri līdzekļi, kas turpmākajos gados tiks izņemti no plāna, tiks aplikti ar nodokļiem.
Lai gan nekvalificētu plānu ir salīdzinoši viegli izveidot un izmantot, ir vairāki elementi, kas jāņem vērā, plānojot pensionēšanos, izmantojot šo modeli. Pirmkārt, šāda veida plānu parasti nav iespējams padarīt ar atpakaļejošu spēku. Tas ir, pensiju plānam ir jābūt ieviestam un jāpiemēro tikai kārtējo ienākumu ieturēšanai. Otrkārt, līdzekļus no plāna nevar izņemt vai aizņemties jebkurā laikā. Lielākajai daļai piemēru ir noteikti termiņi vai konkrēti notikumi, kuriem jānotiek, pirms var sākt maksājumus no plāna. Visbeidzot, nav iespējams nodrošināt līdzsvaru starp nekvalificētu pensiju plānu. Tas nozīmē, ka darba ņēmēja un darba devēja kreditori var vērsties ar lūgumu par piekļuvi naudas līdzekļiem gadījumā, ja nenomaksātie parādi netiek savlaicīgi samaksāti.