Nenoteikts lietvārds ir lietvārda veids, kas nav specifisks atsaucē. Parasti nenoteiktas runas daļas ir vārdi, kas neatsaucas uz konkrētu gadījumu, bet gan uz vārda vispārīgu vai atklātu gadījumu. Atšķirības starp noteiktiem un nenoteiktiem lietvārdiem novērošana var palīdzēt valodas iesācējiem saprast vairāk par valodu.
Eksperti apraksta nenoteiktu lietvārdu kā lietvārdu, kas neattiecas uz kaut ko zināmu vai pazīstamu, bet gan uz kaut ko, kas ir teorētisks vai nejaušs. Piemēram, angliski runājošs, kurš atsaucas uz “suni” vai “kaķi”, lieto nenoteiktus lietvārdus, lai atsauktos uz jebkuru suni vai kaķi. Tas pats runātājs, kas atsaucas uz “suni” vai saka konkrēta suņa vārdu, runā par noteiktu suni. Tāpat, runājot par “kaķi” vai atsaucoties uz kaķi pēc vārda, nenoteikts lietvārds tiek aizstāts ar noteiktu vārdu.
Viens no galvenajiem veidiem, kā apzīmēt nenoteiktus lietvārdus angļu valodā, ir tas, ka tā vietā, lai lietotu nosaukumu vai galīgo artikulu pirms lietvārda, nenoteiktais lietvārds izmanto nenoteiktu artikulu “a” vai “an”. Šie raksti parasti palīdz klausītājiem vai lasītājiem noteikt, vai lietvārds ir noteikts vai nenoteikts. Šie raksti bieži sniedz noderīgu ceļvedi, kā kontekstā lietot lietvārdus. Angļu un citās valodās, domājot par noteiktiem un nenoteiktiem darbības vārdiem, valodas apguvējiem var arī palīdzēt uzzināt vairāk par to, kā dzimtā valoda lieto konkrētu rakstu kopu. Tā kā dažās valodās raksti ir saistīti ar dzimumu vai citādi sarežģīti, valodas apguvējam var būt ļoti svarīgi atdalīt noteiktus un nenoteiktus lietvārdus un ar tiem saistītos rakstus; tāpat dažās valodās vispār netiek izmantoti raksti, kas nozīmē, ka, lai noteiktu paredzēto nozīmi, ir jāizmanto citi konteksta pavedieni.
Zināt atšķirību starp noteiktiem un nenoteiktiem lietvārdiem ir svarīgi tiem, kas vēlas pareizi kontekstualizēt lietvārdus. Daži valodnieki pēta šo lietvārdu veidu iegūšanu bērniem, lai noteiktu, cik viegli vai grūti var būt pārāk tikt galā ar šīm divām dažādajām lietvārdu kategorijām. Tiem, kas apgūst valodu, ir jāapzinās, kā noteikti un nenoteikti lietvārdi maina teikuma nozīmi, lai tos pareizi lietotu. To var izdarīt ar praksi. Īpaši noderīgi ir izmantot tādus resursus kā mācību grāmatas vai frāžu sarakstus, lai modelētu dažādu valodā izplatītu lietvārdu un rakstu pareizu lietojumu, lai atsauktos gan uz noteiktiem, gan nenoteiktiem priekšmetiem un objektiem.