Nepastāvības modelis ir modelēšanas veids, ko izmanto, lai prognozētu nenoteiktības brīžus un iespējamus traucējumus parastajā uzņēmējdarbības praksē. Šos modeļus izmanto daudzi datu analītiķi, lai mēģinātu izprast un paredzēt brīžus sava biznesa nākotnē, kad var būt nepieciešamas izmaiņas biznesa modelī, lai saglabātu konkurētspēju. Labs nepastāvības modelis var nodrošināt uzņēmumam priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, kuri var nebūt gatavi nākotnes sarežģījumiem tirgū.
Mūsdienās analītiķi izmanto vairākus nepastāvības modeļus. ARCH-GARCH modelis un stohastiskā nepastāvības modelis ir divi visizplatītākie veidi. Abi šie modeļi nosaka nepastāvību, pamatojoties uz “baltā trokšņa” jēdzienu. Šis ir nejaušināts mainīgo lielumu attēlojums skaitļu laukā, kura grafiskā summa analizējamā laika posmā ir vienāda ar nulli.
ARCH-GARCH nepastāvības modelis ir vienkāršāka nepastāvības modeļa forma. Akronīms “ARCH-GARCH” nozīmē “vispārināta autoregresīva nosacīta heteroskedastiskitāte – autoregresīva nosacīta heteroskedastiskums”. Šie modeļi interpretē tikai vienu baltā trokšņa avotu kā daļu no vienādojuma, ko tie izmanto rezultātu iegūšanai. Stohastiskās nepastāvības modelis ir sarežģītāks, ņemot vērā vairākas atšķirīgas baltā trokšņa kalibrācijas. Šie kalibrējumi ir paredzēti, lai atspoguļotu neparedzētas izmaiņas, jauninājumus un izmaiņas datos, kas var attīstīties noteiktā laika periodā.
Izpratne par nepastāvību ir īpaši svarīga cilvēkiem, kuri vēlas veikt ieguldījumus akcijās un uzņēmumos, kuru vērtība laika gaitā var svārstīties. Ja ieguldītāji spēj pareizi noteikt, kad viņu ieguldījumi drīz iestāsies nenoteiktas rentabilitātes laikā, viņi var atsaukt savus ieguldījumus, pirms to vērtība samazinās. Alternatīvi, ja var precīzi paredzēt nepastāvības pakāpi un ieguldītāji saglabā savus ieguldījumus nestabilitātes periodā, viņu līdzdalība var arī ievērojami palielināties.
Lai gan nepastāvības modelis ne vienmēr ir pilnīgi precīzs, jo īpaši lielos laika periodos, tas ir svarīga uzņēmējdarbības vides sastāvdaļa. Uzņēmuma liktenis ir atkarīgs no tā spējas precīzi paredzēt izmaiņas, un tāpēc šobrīd plaši tiek izmantoti nepastāvības modeļi. Tā kā tehnoloģijas attīstās un pētījumus par to, kā darbojas tirgi, var interpretēt datori, kas veic aprēķinus, kas ir daudzkārt progresīvāki, nekā spēj ekonomisti, šo modeļu precizitāte un pielietojums var tikai pieaugt.