Likumā nepatiess apgalvojums ir tāds, kurā persona apzināti apsūdz citu personu noziegumā, ko tā nav izdarījusi, un dara to, pilnībā apzinoties, ka apsūdzētā persona nav vainīga šajā noziegumā. Tas bieži tiek veidots kā atriebības veids, mēģinājums novērst uzmanību no vainīgās puses vai kā veids, kā apsūdzētājs vai apsūdzētāji gūt virsroku notiekošā strīdā. Plašsaziņas līdzekļos nepatiesi apgalvojumi bieži tiek saistīti ar dažāda veida dzimumnoziegumiem un pārkāpumiem, taču nav nekas neparasts, ka cilvēki tiek apsūdzēti visdažādākajos pārkāpumos. Sods par nepatiesu apgalvojumu izteikšanu par personas uzvedību atšķiras atkarībā no jurisdikcijas, taču dažās vietās to var uzskatīt par noziegumu. Nepatiesu apsūdzību upuri var arī nolemt iesūdzēt tiesā savus apsūdzētājus, lai saņemtu kompensāciju par viņiem nodarīto kaitējumu.
Lai gan lielākā daļa cilvēku ļaunprātīgi neizmanto krimināltiesību sistēmu, dažas negodīgas personas sniegs nepatiesas ziņas par citiem, lai iebiedētu, aizskartu un satrauktu savus mērķus. Saskaroties ar tiesībaizsardzības iestādēm, vairumam cilvēku parasti ir ļoti satraucoša pieredze, tāpēc nepatiesi apgalvojumi var būt ļoti efektīvs veids, kā nodarīt pāri citai personai. Vēl ļaunāk, nepatiesu apgalvojumu upuri var tikt pakļauti negatīvai uzmanībai gan plašsaziņas līdzekļos, gan viņu sabiedrībā un sociālajās aprindās. Tā kā var būt grūti atsaukt nepatiesu apgalvojumu sekas, šīs prakses upuriem var būt lielas grūtības atjaunot savu labo slavu un novērst kaitējumu, kas viņu karjerai un attiecībām nodarīts aizdomās turēšanas rezultātā.
Viena no grūtībām, apstrādājot nepatiesu apgalvojumu, ir tā, ka ir gadījumi, kad nav iespējams nepārprotami pierādīt, ka kāds ir izdarījis noziegumu, pat ja viņš patiešām ir vainīgs. Tādējādi tiesībaizsardzības iestādes var nevēlēties ierosināt lietu pret kādu, kurš ir izvirzījis nepatiesu apsūdzību, jo pastāv iespēja, ka apsūdzība patiešām bija patiesa, bet ir maz pierādījumu, kas pamatotu prasības. Tomēr pēc izmeklēšanas var šķist, ka apsūdzība nav izteikta godprātīgi, un policija un prokuratūra var izvēlēties izvirzīt apsūdzētājam kriminālatbildību. Apsūdzētā var arī nolemt iesūdzēt tiesā savu apsūdzētāju par nepatiesu apgalvojumu izteikšanu, lai gan noskaidrotu viņas vārdu, gan saņemtu kompensāciju par apsūdzību nodarīto kaitējumu.