Kas ir novērojamais Visums?

Pastāv virkne nepareizu priekšstatu par novērojamā Visuma jēdzienu. Pirmais ir tas, ka tā lielums ir vienāds ar tā vecumu gados, reizināts ar gaismas ātruma pārvietošanos gadā, aptuveni 15 miljardus gaismas gadu. Šis skaitlis būtu patiess, ja tas būtu plakans, taču, pateicoties Einšteinam, mēs zinām, ka Visums ir ļoti izliekts kosmoloģiskajos attālumos, pateicoties tā izplešanās iespējai.

Otrs nepareizs uzskats ir tāds, ka viss, kas ir novērojams, ir. Arī tas ir nepatiess; tas tikai norāda telpas reģionu, kuru mums teorētiski ir iespējams novērot. Reālais Visums var būt daudz lielāks vai pat mazāks. Pastāv iespēja, ka tālās galaktikas, ko mēs redzam, patiesībā ir tuvāku galaktiku gaisma, kas vairāk nekā vienu reizi ir apbraukājusi Visumu. Tā kā gaismai būtu radikāli atšķirīgs vecums, būtu grūti vai pat neiespējami noteikt, ka tie ir no vienas galaktikas. Bet, visticamāk, pats Visums ir daudz lielāks par to, ko var novērot.

Terminus “visums” un “vērojams visums” kosmologi dažkārt lieto kā sinonīmus, jo pēc definīcijas reģioni ārpus tā, ko mēs varam redzēt, ir cēloņsakarīgi no mums atdalīti. Mēs nevaram novērot, vēl mazāk ietekmēt šos reģionus, un tas attiecas arī uz pretējo. Papildus tam, ka viss mūsu Visums ir telpiski milzīgs, tas, iespējams, ir tikai viens no lielāka paralēlo Visumu ansambļa, kas pazīstams kā multivisums.