Paralēlā sintakse ir gramatiska ierīce, kurā dažādi teikumi vai teikuma daļas ir sakārtoti līdzīgi. Šo paņēmienu var izmantot frāzēm, kas atrodas tuvu viena otrai vienā un tajā pašā teksta sadaļā, vai izmantot teikumos visā dokumentā. Valodā sintakses jēdziens attiecas uz to, kā tiek strukturēti teikumi. Paralēlā sintakse, kas pazīstama arī kā paralēlā teikuma struktūra, attiecas uz teikumiem, kas strukturēti līdzīgi. Šī gramatiskā ierīce palīdz ne tikai savienot dažādas idejas un uzlabot teksta plūdumu, bet arī ļauj autoram uzsvērt kādu konkrētu punktu vai pievērst uzmanību vārdu secībai teikumā.
Locītajās valodās, piemēram, latīņu valodā, teikuma struktūra un sintakse neietekmē teksta nozīmi vai izpratni. Tāpēc lasītāji neatradīs paralēlās sintakses piemērus latīņu vai citās locītās valodās. Daudzās citās valodās, tostarp angļu valodā, sintakse var būtiski ietekmēt teikuma nozīmi. Sakārtojot vārdus vai frāzes dažādās secībās, rakstnieki var pilnībā mainīt teksta nozīmi.
Lai iegūtu paralēlas sintakses piemēru, apsveriet vienkāršu darbu sarakstu, piemēram, “Saklāt gultas, mazgāt traukus, atkritumu tvertnes, iztīrīt cepeškrāsni”. Šajā piemērā termins “miskastes” neatbilst teikuma struktūrai, ko nosaka citas frāzes, jo tajā nav ietverts darbības vārds. Lai visu šo sarakstu padarītu par paralēlas sintakses piemēru, vārdam “trash cans” būtu jāpievieno darbības vārds, mainot to uz “tukšot miskastes”. Kad šis darbības vārds ir pievienots, visas frāzes atspoguļo paralēlo sintaksi, jo tās visas sastāv no darbības vārda, kam seko lietvārds.
Lai pamanītu paralēlās sintakses piemērus, lasītāji bieži var meklēt kopīgas savienojošas frāzes vai vārdus, kas tiek izmantoti paralēlu frāžu un teikumu savienošanai. Piemēram, termins “Jūs varat… vai…” bieži tiek lietots ar paralēlu struktūru. Par šīs struktūras klātbūtni liecina arī tādi termini kā “bet arī”, “ne, ne” vai “abi un”.
Rakstnieki paļaujas uz šo gramatisko rīku, lai uzlabotu savu darbu kvalitāti un skaidrību. Ja teikumi ir sakārtoti šādā veidā, teksts kļūst vieglāk saprotams lasītājam. Šāda veida teikumu struktūra arī uzlabo gan rakstītā, gan runātā vārda kopējo plūsmu, lai gan tā ir visefektīvākā ar rakstiskiem dokumentiem. Paralēlā sintakse arī ļauj dokumentiem izskatīties gan sakārtotiem, gan kodolīgiem, kā arī palīdz novērst nevajadzīgus vārdus vai frāzes, kas var novērst lasītāju uzmanību no teksta punkta.