Kas ir pārapdrošināšana un kam tā vajadzīga?

Problēma, ko šis mehānisms risina, ir zaudējumu nevienmērība. Apdrošinātājs iekasē salīdzinoši nelielas prēmijas no daudziem klientiem, bet izmaksas var pienākt reizē: vētra, plūdi, krusa vai liels ugunsgrēks vienā dienā rada simtiem atlīdzības pieteikumu. Tieši tāpēc daļa riska tiek nodota tālāk, bieži starptautiskām pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras riskus izlīdzina starp daudzām valstīm un notikumu veidiem.

Formu ir divas. Proporcionālajā pārapdrošināšanā puses sadala gan prēmijas, gan zaudējumus noteiktā attiecībā: pārapdrošinātājs saņem, piemēram, noteiktu daļu no katra līguma un tikpat lielu daļu atlīdzību maksā. Neproporcionālajā pārapdrošināšanā, ko sauc arī par zaudējumu pārsnieguma segumu, pārapdrošinātājs iesaistās tikai tad, kad zaudējumi pārsniedz noteiktu slieksni, un tieši šo formu izmanto katastrofu riskiem.

Latvijā šis jautājums nav teorētisks. Vētras, lietusgāzes, applūdušas pagrabtelpas un ledus radīti jumtu bojājumi ir tieši tie notikumi, kas vienlaikus skar daudzus īpašumus vienā novadā. Apdrošinātāja spēju samaksāt šādā situācijā vērtē uzraugs: Latvijā apdrošināšanas sabiedrības licencē un uzrauga Latvijas Banka, un prasības kapitālam izriet no Eiropas Savienības maksātspējas regulējuma, kurā pārapdrošināšanas segums tiek ņemts vērā.

Klientam praktiski jāsaprot viena lieta: pārapdrošinātājs nav jūsu darījuma partneris. Atlīdzību prasa savam apdrošinātājam, un tas nevar atteikt, atsaucoties uz to, ka pārapdrošinātājs nemaksā. Ja apdrošinātājs kļūst maksātnespējīgs, atsevišķos apdrošināšanas veidos darbojas īpaši aizsardzības mehānismi, piemēram, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā izveidotais garantijas fonds, ko administrē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

Kā rīkoties, izvēloties polisi. Vispirms pārbaudiet, vai sabiedrība ir Latvijas Bankas uzraudzīto sarakstā. Tad lasiet nevis reklāmas lapu, bet noteikumus, un tajos meklējiet trīs lietas: apdrošinājuma summu un atbildības limitus, izņēmumus un pašrisku. Tieši izņēmumi, piemēram, plūdi, gruntsūdeņi, nolietojums vai neuzturēta ēka, nosaka, vai atlīdzība vispār pienāksies. Pēc tam fotografējiet īpašumu un saglabājiet čekus par vērtīgām lietām.

Biežākā kļūda ir nepietiekama apdrošinājuma summa. Ja māja apdrošināta par summu, kas mazāka par atjaunošanas izmaksām, atlīdzību samazina proporcionāli, un tas atklājas tieši tajā brīdī, kad nauda ir visvairāk vajadzīga. Otra kļūda ir neziņot par izmaiņām, piemēram, par pārbūvi vai par to, ka māja stāv tukša, jo tas var būt pamats atlīdzības atteikumam.