Piemēru esejas galvenā sastāvdaļa ir dažādu piemēru izmantošana, lai atbalstītu vispārīgu novērojumu. Tomēr šāda veida esejās ir vairāk nekā tikai daudzu piemēru sniegšana. Ir svarīgi izvēlēties visefektīvākos piemērus, kā arī izlemt, kā tos sakārtot, lai eseja būtu skaidra un viegli izpildāma. Piemēru esejā izmantotie piemēri var būt ņemti no personīgās pieredzes vai no ārējiem avotiem; ja tas tā ir, tad, lai pabeigtu eseju, ir nepieciešams pētījums. Izmantoto piemēru veidi bieži ir atkarīgi no tēmas, ko rakstnieks ir izvēlējies vai viņam piešķirts.
Piemēru esejas mērķis parasti ir vai nu kaut ko izskaidrot, kaut ko pierādīt vai parādīt kaut ko ar piemēru palīdzību. Rakstītājam ir svarīgi izlemt, kāds ir esejas mērķis vai nolūks. Ir svarīgi ņemt vērā arī auditoriju vai to, kam eseja tiek rakstīta, jo tas var ietekmēt lēmumus, piemēram, organizāciju vai piemērus, ko izmantot kā apstiprinošus pierādījumus.
Piemēru eseja sākas ar ievadu. Šajā laikā rakstnieks iepazīstina ar tēmu un parasti ietver tēzes izklāstu, kurā lasītājam tiek pastāstīts, ko rakstnieks pierādīs turpmākajās rindkopās, kā arī rakstnieka skatījumu uz tēmu. Diplomdarba izklāstam ir jābūt leņķim vai skatpunktam, un autoram ir jāizlemj, kāds ir leņķis.
Tā kā piemēri ir labas piemēru esejas atslēga, var būt lietderīgi pirms rakstīšanas uzskaitīt pēc iespējas vairāk. Piemēri var būt vai nu īsi, vai gari, vai abu kombinācija. Katrā rindkopā teksta pamattekstā ir jāsniedz vismaz viens piemērs, kas tieši attiecas uz promocijas darba izklāstu. Katra rindkopa var sākties ar tēmas teikumu, parādīt piemērus un pēc tam beigties ar noslēguma teikumu. Neatkarīgi no tā, vai piemēri ir īsi vai gari, tiem jābūt pēc iespējas konkrētākiem; var izmantot garus piemērus, lai atbalstītu sarežģītākus jēdzienus.
Daži piemēri var būt balstīti uz rakstnieka personīgo pieredzi, taču parasti piemēru esejā ir vēlami arī citi veidi. Var izmantot statistiku un faktus, kas pamato tēzi. Šāda veida piemēri parasti parāda reprezentatīvāku skatījumu uz disertācijas apgalvojuma atbalstu.
Organizācija ir svarīga arī piemēru esejā. Sniegtajiem piemēriem jāatbilst loģiskai organizācijai. Pārejas teikumi ir jāizmanto starp rindkopām un rindkopu iekšienē, lai palīdzētu lasītājam ievērot galvenos punktus. Piemēra esejas noslēgumā ir jāapkopo gan darba pamatteksts, gan tēzes izklāsts, un eseja parasti ir labāka, ja tā atstāj lasītāju spēcīgu iespaidu.