Pašapkalpošanās aizspriedumi ir izziņas aizspriedumi, kam ir tendence uzlabot indivīda ego un pašapziņu, izmantojot dažādus procesus. Daudzi cilvēki vienā vai otrā līmenī demonstrē šo aizspriedumu, jo vairumam cilvēku ir vēlme būt veiksmīgiem, spēcīgiem indivīdiem. Apzinoties aiz tā esošos procesus, cilvēks var kritiskāk novērtēt savu sniegumu un progresu, un tas ļaus personai izmantot tādas lietas kā neveiksmes kā mācību pieredzi.
Klasisks pašapkalpošanās aizspriedumu piemērs ir cilvēku tendence panākumus saistīt ar savu personību un neveiksmi ar ārējiem faktoriem. Tādā veidā cilvēki atzīst sevi par labiem darbiem, kas vairo viņu pašcieņu, un viņi lūdzas no atbildības par neveiksmēm. Piemēram, ja persona nokārto braukšanas eksāmenu ar pirmo mēģinājumu, viņa varētu teikt, ka tas ir saistīts ar to, ka viņa ir cītīgi mācījusies un ir laba vadītāja. Tomēr, ja viņa neiztur eksāmenu, viņa varētu vainot eksaminētāju, automašīnu vai laikapstākļus, nevis atzīt, ka nav demonstrējusi drošas un efektīvas braukšanas prasmes.
Vēl viens šīs novirzes aspekts ir tendence interpretēt neskaidru informāciju labvēlīgā veidā. Piemēram, ja kursa pasniedzējs saka, ka “Tikai divi cilvēki ieguva As finālā”, students var pieņemt, ka viena no šīm personām bija viņš pats. Daudzi cilvēki arī izrāda sistēmisku neobjektivitāti; sistēmiskā neobjektivitāte ietver personisku pārliecību, ka cilvēki darbojas labāk jomās, kas ir svarīgas viņu pašcieņai. Piemēram, kāds, kurš vēlas kļūt par ārstu, varētu uzskatīt, ka viņa vai viņas bioloģijas prasmes ir labākas nekā vidusmēra cilvēka prasmes.
Tendence uzsvērt panākumus un samazināt neveiksmes var būt ļoti bīstama. Koncentrējoties tikai uz panākumiem, cilvēki nevar mācīties no savām neveiksmēm. Piemēram, iepriekš minētajā braukšanas eksāmena piemērā skolēns varēja atzīt, ka viņa neizturēja nepilnīgas braukšanas prasmes. Šī uzņemšana ļautu viņai lūgt eksaminētājam ieteikumus jomās, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai viņa varētu izpētīt šīs vājās vietas un nokārtot pārbaudījumu otrajā mēģinājumā.
Pašapkalpošanās neobjektivitāte var izraisīt arī situāciju, ko sauc par pašnodarbinātību. Braukšanas eksāmena piemēru skatoties vienu soli tālāk, ja kādam regulāri tiek teikts, ka viņa, iespējams, cietīs neveiksmi pirmajā reizē, skolēns varētu mazāk mācīties un praktizēt, lai viņa varētu vainot savā neveiksmē tādus situācijas faktorus kā prakses trūkums. Kad kāds iesaistās sevis traucēšanā, viņš vai viņa var meklēt drošas situācijas, kurās panākumi ir garantēti, nevis censties darīt labāk un reizēm riskēt ar neveiksmi.