Pašpalīdzības prasmes bērniem var izpausties dažādos veidos. Atšķirībā no pašpalīdzības pieaugušajiem, šis termins parasti tiek lietots, lai apzīmētu pamata dzīves prasmes, ja to lieto bērniem. Tomēr ir pieaudzis to grāmatu skaits, kas veicina bērnu pašpalīdzības prasmes, kas vairāk līdzinās pieaugušo prasmēm. Šīs papildu prasmes var ietvert paškontroli, pozitīvu domāšanu vai pat organizatoriskus ieradumus. Šajā kategorijā var iekļaut jebkuras prasmes, kas bērnam palīdzēs gūt panākumus dzīvē, un dažādās kultūrās var atšķirties, kādas prasmes ir nepieciešamas.
Dažas no visizplatītākajām bērnu prasmēm ir vērstas uz neatkarības attīstīšanu. Mācīšanās pabarot, ģērbties un sakopt sevi ir svarīgas prasmes, kas bērniem jāapgūst. Izpratne, ka šie uzdevumi jāveic katru dienu, var aizņemt ilgāku laiku, lai attīstītos, bet pamata fiziskā koordinācija šo uzdevumu veikšanai var tikt nosacīta jau agrā vecumā. Parasti tiek saprasts, ka dažāda vecuma bērni ir piemēroti dažādām šāda veida pašpalīdzības prasmēm, kā arī tas, ka visi bērni progresē dažādos tempos.
Pašpalīdzības pamatprasmes var ietvert arī zināšanas, kad lūgt palīdzību. Pašpalīdzības prasmju mācīšanā jāietver neatkarības veicināšana, taču dažreiz palīdzības lūgšanu var uzskatīt par šāda veida prasmi. Piemēram, bērnus, kuri vēl nav pilnībā apmācīti tualetē, var iemācīt lūgt tualeti. Kad bērni zina, ka nākotnē no viņiem būs nepieciešamas prasmes, bieži vien ir daudz vieglāk pāriet uz patstāvīgu atbildību par šo prasmi.
Ir arī bērniem paredzētas pašpalīdzības prasmes, kas nav saistītas ar pamata dzīves uzdevumiem. Tās ir līdzīgas pieaugušo pašpalīdzības prasmēm un galvenokārt vērstas uz bērna attieksmes un dzīves uzlabošanu. Īpaši bērniem ļoti svarīgi ir iemācīties saglabāt pozitīvu pašcieņu un ķermeņa tēlu. Lai gan diētu uzspiešana bērniem bieži tiek uzskatīta par pretrunīgu, ir arī grāmatas par diētu un vingrošanu, lai palīdzētu bērniem uzlabot sevi. Vecākiem ir jāapsver, vai šīs prasmes ir piemērotas bērniem, lai aizsargātu bērna labklājību.
Ir svarīgi atzīmēt, ka ne visi bērni progresē vienādā ātrumā un dažos gadījumos var uzskatīt, ka bērniem nav piemēroti apgūt noteiktas prasmes. Ir kultūras, kurās bērni nemācās paši ģērbties, kamēr nav vecāki, un ir kultūras, kurās tikai viena dzimuma bērni apgūst noteiktas prasmes. Vairumā gadījumu tas, ka bērns apgūst šīs prasmes, ir mazāk svarīgi, nekā tas, lai bērns kļūtu par pilnībā socializētu cilvēku savā kultūrā.