Kas ir peļņas kredīts uzņēmuma norēķinu kontā?

Aprēķins parasti notiek katru mēnesi. Banka nosaka vidējo dienas atlikumu kontā, atskaita to daļu, kas atbilst obligāto rezervju prasībām, un atlikušo summu reizina ar savu noteikto likmi, kas mēdz būt piesaistīta īstermiņa naudas tirgus vai valsts parādzīmju procentu likmei. Iegūto skaitli salīdzina ar mēneša komisijas maksām. Ja kredīts ir lielāks, uzņēmums par pakalpojumiem faktiski nemaksā; ja mazāks, tas maksā starpību. Pārpalikumu parasti neizmaksā, lai gan dažas bankas ļauj to pārnest uz nākamajiem mēnešiem.

Šī prakse ir izveidojusies ASV korporatīvajā banku darbībā, kur ilgu laiku pastāvēja ierobežojumi maksāt procentus par uzņēmumu norēķinu kontiem. Banka nevarēja maksāt procentus, taču varēja atlīdzināt klientam ar pakalpojumu maksas samazinājumu, un no tā radās peļņas kredīta likme. Uzņēmuma finansistam tas nozīmē izvēli: turēt kontā lielāku atlikumu, lai segtu komisijas, vai izmantot naudu citur, kur atdeve var būt lielāka.

Jēdzienu nedrīkst jaukt ar depozīta procentiem, kas ir reāls ienākums, apliekams ar nodokli un izmaksājams kontā. Peļņas kredīts nav ienākums, bet atlaide pakalpojumam, tāpēc tas parādās nevis ieņēmumos, bet izdevumu samazinājumā. Tāpat to nedrīkst jaukt ar naudas plūsmas apvienošanu (cash pooling), kurā vairāku grupas uzņēmumu kontu atlikumus apvieno, lai samazinātu procentu izdevumus, kā arī ar apgrozījuma atlaidēm, ko piešķir par maksājumu skaitu, nevis par atlikumu.

Latvijā un pārējā eirozonā šāds produkts nav izplatīts, jo procentu maksāšana uzņēmumu kontiem nav aizliegta un bankas konkurē ar cenu pakotnēm. Vietējā praksē biežāk sastopams cits modelis: fiksēta ikmēneša maksa par pakalpojumu grozu, atlaides par noteiktu maksājumu skaitu vai apgrozījumu, kā arī atsevišķa vienošanās par procentu likmi lielākiem atlikumiem. Tāpēc, salīdzinot banku piedāvājumus, jāskatās kopējās izmaksas: mēneša maksa, maksājumu tarifi, skaidras naudas operācijas un valūtas konvertācijas uzcenojums.

Ja sarunājat individuālus nosacījumus, ir vērts zināt, ko banka vērtē. Nozīme ir vidējam atlikumam, maksājumu skaitam un to raksturam, ienākošo maksājumu ģeogrāfijai un tam, cik darbietilpīga ir jūsu klientu izpēte. Uzņēmumam ar stabilu atlikumu un vienkāršu darījumu struktūru sarunu pozīcija ir laba. Lūdziet piedāvājumu rakstiski un ar konkrētu spēkā esamības termiņu, kā arī noskaidrojiet, cik ilgi tarifi ir fiksēti un kāds ir paziņošanas termiņš to maiņai.