Pesimists ir cilvēks, kurš pastāvīgi uztur negatīvu attieksmi, sagaidot no cilvēkiem un situācijām sliktāko. Šī perspektīva saglabājas neatkarīgi no faktiem vai apstākļiem, kas varētu liecināt par līdzsvarotāku vai pozitīvāku realitāti. Viņš vai viņa attiecas uz “pustukšu glāzi”, ignorējot faktu, ka glāze arī ir puspilna. Šāda veida cilvēki parasti uzskata, ka pasaule ir diezgan slikta un visu laiku kļūst drūmāka.
Pesimisms ir temperamentīga iezīme, savukārt depresija ir klīniska slimība. Dažos gadījumos var būt gan pesimisms, gan depresija, un var būt iespējams, ka pastāvīgi negatīva attieksme var izraisīt depresiju. Runājot par ārstēšanu, šāda veida cilvēki cieš no ieraduma domāt negatīvi, ko var apzināti mainīt, izmantojot tādas ārstēšanas metodes kā psihoterapija. No otras puses, pastāvīga depresija ir saistīta ar pazeminātu serotonīna līmeni un parasti prasa medikamentus.
Dažiem cilvēkiem pesimistiska attieksme kalpo kā sardoniska humora avots un var būt pat pārvarēšanas mehānisms. Cilvēki, kas ietilpst šajā kategorijā, var justies, ka patiesībā atvairās no negatīvisma, gatavojoties ļaunākajam. “Ja jūs pastāvīgi gaidāt sliktāko, jūs varat būt patīkami pārsteigti. Ja jūs vienmēr gaidāt labāko, jūs bieži varat vilties. Dažiem cilvēkiem tas var būt saprātīgs pamatojums.
Tomēr daži pētnieki uzskata, ka šī negatīvā attieksme var negatīvi ietekmēt viņa veselību. Pētījumi, kas veikti Nīderlandē no 1995. līdz 2001. gadam, liecina par iespējamu saikni starp pesimismu un sirds slimībām. Pētījumos, kas publicēti žurnālā The Archives of General Psychiatry, sešu gadu laikā tika novēroti vairāk nekā 900 Nīderlandes pilsoņi vecumā no 65 līdz 85 gadiem. Katrs dalībnieks tika sarindots optimisma un pesimisma skalā. Pētījumā konstatēts, ka pētījuma periodā nomira 30.4% optimistisko dalībnieku, salīdzinot ar 56.5% pesimistisko dalībnieku. Lai gan tika ņemti vērā tādi faktori kā diēta un smēķēšana, jāatzīmē, ka dalībnieki netika pārbaudīti attiecībā uz depresiju.
Neatkarīgi no tā, vai saikne ar sirds slimībām pastāv vai nē, ir kļuvis plaši atzīts, ka pozitīva attieksme noteikti ir noderīga dzīvē. Ja pesimists nesaīsina dzīvi, optimists, visticamāk, padarīs to patīkamāku.
Praktiski ikviens, kurš kopj ierasti negatīvu temperamentu, ar laiku un pūlēm no pesimista var kļūt par pozitīvāku cilvēku. Psihoterapija un kognitīvās uzvedības terapija var palīdzēt cilvēkam mainīt savus domāšanas paradumus. Ja terapijas izmaksas ir pārmērīgas, pieejamāka metode varētu būt personai meklēt pašpalīdzības grāmatas, kas māca atpazīt negatīvās domāšanas modeļus un aizstāt tos ar pozitīviem. Varētu noderēt arī vietējās nodarbības un semināri. Ar praksi un centību pozitīva domāšana bieži var kļūt par ieradumu.