TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir piedziņas vēršana uz darba samaksu?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Piedziņas vēršana uz darba samaksu ir sprieduma izpildes veids, kurā zvērināts tiesu izpildītājs uzdod darba devējam ieturēt daļu no darbinieka algas un pārskaitīt to parāda piedzinējam. Darba devējam šis rīkojums ir obligāts, un ieturējuma apmērs ir ierobežots tā, lai parādniekam paliktu likumā noteiktā neaizskaramā ienākumu daļa.

Process sākas nevis ar tiesu izpildītāju, bet ar izpildu dokumentu. Kad tiesas spriedums stājies spēkā un parādnieks labprātīgi nesamaksā, piedzinējs saņem izpildu rakstu un iesniedz to zvērinātam tiesu izpildītājam. Izpildu dokuments var būt arī cits likumā paredzēts akts, piemēram, Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai citas iestādes lēmums. Izpildu dokumenta iesniegšanai ir Civilprocesa likumā noteikts termiņš, tāpēc nokavējis piedzinējs var zaudēt iespēju parādu piedzīt vispār. Saņēmis lietu, tiesu izpildītājs apzina parādnieka mantu un ienākumus un izvēlas piedziņas līdzekli: naudas līdzekļus kontos, kustamo vai nekustamo mantu vai tieši darba samaksu.

Ja izvēlēta alga, tiesu izpildītājs nosūta rīkojumu darba devējam. Darba devējs kļūst par procesa dalībnieku ar patstāvīgiem pienākumiem: ieturēt norādīto summu no katras algas izmaksas, pārskaitīt to tiesu izpildītāja depozīta kontā un paziņot, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Būtiska tehniska detaļa, ko grāmatvedībās kļūdaini apiet, ir aprēķina bāze: ieturējumu rēķina nevis no bruto algas, bet no summas, kas paliek pēc nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Rīkojuma nepildīšana darba devējam var radīt atbildību. Vienlaikus darba devējam nav tiesību darbinieku šā iemesla dēļ diskriminēt vai atlaist, jo parāda esamība pati par sevi nav atlaišanas pamats.

Parādnieka aizsardzība ir noteikta likumā. Civilprocesa likums paredz, ka parādniekam jāsaglabā noteikta ienākumu daļa, kas piesaistīta minimālās mēneša darba algas apmēram, un papildu neaizskaramā daļa par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu. Šī papildu aizsardzība nav automātiska: par apgādājamiem tiesu izpildītājam ir jāpaziņo un jāiesniedz apliecinoši dokumenti, un tieši šī paziņošana visbiežāk tiek nokavēta. Uzturlīdzekļu piedziņai piemēro atšķirīgus, stingrākus noteikumus, jo bērna intereses tiek aizsargātas prioritāri. Pastāv arī ienākumu veidi, uz kuriem piedziņu vērst nedrīkst vai drīkst tikai ierobežoti, piemēram, atsevišķi sociālie pabalsti un kompensācijas. Minimālās algas apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, tāpēc konkrētais neaizskaramais skaitlis mainās un jāpārbauda aktuālajā regulējumā.

Atsevišķs jautājums ir vairākas piedziņas vienlaikus. Ja pret vienu darbinieku ir saņemti vairāki rīkojumi, darba devējs tos neizpilda pēc savas izvēles un nesummē neierobežoti: likums nosaka gan piedzenamo prasījumu apmierināšanas secību, gan kopējo ieturējuma griestus, tāpēc pirmām kārtām apmierina pirmās kārtas prasījumus, piemēram, uzturlīdzekļus un darba samaksas parādus. Ja rīkojumi ir no dažādiem tiesu izpildītājiem un kopsumma pārsniedz pieļaujamo, pareizā rīcība ir rakstveidā vērsties pie abiem tiesu izpildītājiem, nevis vienu rīkojumu klusējot ignorēt.

Šo institūtu bieži sajauc ar mantas arestu un ķīlu. Arests ir aizliegums ar mantu rīkoties, ko var noteikt jau prasības nodrošināšanai pirms sprieduma, un tas pats par sevi naudu piedzinējam nedod. Hipotēka un komercķīla ir nodrošinājumi, kas rodas ar līgumu un ierakstu reģistrā. Savukārt piedziņas vēršana uz algu ir izpildes darbība, kas notiek jau pēc tam, kad parāds ir apstiprināts izpildu dokumentā. Tāpat jānošķir parādu ārpustiesas atgūšanas uzņēmumu atgādinājuma vēstules, kurām izpildu spēka nav un kuras darba devējam nedod nekādas tiesības ieturēt algu, no tiesu izpildītāja rīkojuma, kuram šāds spēks ir.

Ko parādniekam darīt pēc kārtas

Pirmais solis ir noskaidrot, kurš tiesu izpildītājs lietu ved, un pieprasīt aprēķinu, kurā atsevišķi redzams pamatparāds, procenti, tiesāšanās izdevumi un izpildes izdevumi. Otrais solis ir pārbaudīt, vai ieturējums atstāj vismaz likumā noteikto neaizskaramo daļu un vai nav skarts aizsargāts ienākuma veids. Trešais solis ir nekavējoties iesniegt tiesu izpildītājam informāciju par apgādībā esošiem bērniem, pievienojot dzimšanas apliecību kopijas, jo aizsardzība tiek piemērota no paziņošanas, nevis ar atpakaļejošu datumu.

Ceturtais solis ir izvērtēt vienošanās iespējas. Ar piedzinēju var mēģināt vienoties par maksājumu grafiku, un atsevišķos gadījumos tiesai var lūgt sadalīt sprieduma izpildi termiņos. Ja parādsaistības kļuvušas neizpildāmas, fiziskajai personai pastāv maksātnespējas process ar saistību dzēšanas procedūru, taču tam ir savi priekšnoteikumi un sekas, tostarp ierobežojumi turpmākajā saimnieciskajā darbībā.

Biežākās kļūdas un kur sūdzēties

Visbiežākā parādnieka kļūda ir nesaņemt pastu. Tiesu izpildītāja dokumenti tiek uzskatīti par paziņotiem arī tad, ja tie netiek izņemti, tāpēc deklarētās dzīvesvietas adrese un e-adrese ir jāuztur aktuāla. Otra kļūda ir maksāt parādu tieši piedzinējam, apejot izpildu lietu, jo šādi maksājumi var netikt ieskaitīti.

Ja tiesu izpildītāja rīcība šķiet prettiesiska, piemēram, ieturēts vairāk, nekā pieļauts, par to iesniedzama sūdzība tiesai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, kas ir īss, tāpēc vilcināties nedrīkst. Uzraudzību pār zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo darbību veic Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Tieslietu ministrija.

Pie jurista ir vērts vērsties tad, ja tiek apstrīdēts pats parāds vai tā apmērs, ja vienlaikus ir vairākas izpildu lietas, ja parāds saistīts ar galvojumu vai laulātā mantu vai ja tiek apsvērta maksātnespēja. Šis apraksts ir vispārīgs un neaizstāj konsultāciju par konkrēto situāciju.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu P Ziņot par neprecizitāti