Lielākā daļa cilvēku ir pazīstami ar rētām, kas veidojas uz ādas, un var būt pārsteigti, uzzinot, ka rētas veidojas arī uz plaušu audiem. Plaušu rētas ir stāvoklis, kad tiek bojāti plaušu audi un veidojas rētaudi. Dažreiz plaušu rētas ir mazas un nerada nopietnu problēmu. Patiesībā cilvēkam var būt nelielas vai atsevišķas plaušu rētas, pat nezinot. No otras puses, lielas rētas vai rētas, kas ir izkliedētas lielā plaušu audu zonā, var izraisīt apgrūtinātu elpošanu, elpas trūkumu un klepu, kas var apgrūtināt cilvēka fizisko aktivitāti, piemēram, vingrošanu.
Ir daudzi apstākļi, kas var izraisīt plaušu rētas. Starp visizplatītākajām ir pneimonija un cistiskā fibroze, kas ir iedzimta plaušu slimība. Personai var rasties arī rētas saistībā ar tādiem stāvokļiem kā tuberkuloze un azbestoze, slimība, ko izraisa azbesta ieelpošana. Dažos gadījumos cilvēkam var rasties rētas plaušās, jo rodas bojājumi, kas rodas saistībā ar hronisku astmu vai vēzi.
Lai gan klepus, elpas trūkums un apgrūtināta elpošana ir vieni no visbiežāk sastopamajiem plaušu rētu simptomiem, cilvēkam var rasties arī citi simptomi. Piemēram, indivīdam ar plaušu rētām var rasties drudzis un drebuļi, īpaši, ja viņam ir aktīva infekcija, vai viņam var būt nakts svīšana. Neizskaidrojams svara zudums un enerģijas samazināšanās var būt arī rētu simptomi, īpaši, ja tiem ir pievienoti citi plaušu bojājuma simptomi.
Plaušu rētas var būt grūti ārstējamas, jo rētas parasti ir pastāvīgas. Ja rētas ir plašas vai progresējošas, ārsti var izrakstīt zāles, kas palīdz palēnināt audu bojājumus, uzlabo plaušu darbību un palīdz pacientam justies ērti. Piemēram, pretiekaisuma zāles var izmantot, lai mazinātu iekaisumu, vai imūnsupresīvas zāles var izmantot, lai palēninātu rētu veidošanos, kas saistīta ar imūnsistēmas darbību.
Dažos gadījumos ārsti var ieteikt terapiju zāļu vietā vai papildus, kas var palīdzēt palēnināt plaušu rētu progresēšanu vai palīdzēt pacientam piedzīvot labāku dzīves kvalitāti. Tie var ietvert skābekļa terapiju, kas ietver pacienta ārstēšanu ar skābekli, vai plaušu rehabilitāciju, kas ietver elpošanas vingrinājumus, uztura konsultācijas, fizisko sagatavošanu un dažreiz pat stresa pārvaldības metodes. Dažkārt palīdz arī dzīvesveida izmaiņas, piemēram, atmest smēķēšanu, pietiekami gulēt un mēreni vingrot. Tomēr ļoti smagos gadījumos zāles un terapijas var nedarboties, un pacientam var būt nepieciešama plaušu transplantācija.