Polaka, kas pazīstama arī kā polacre, bija buru kuģa veids, kas visizplatītākais Vidusjūrā bija 17., 18. un 19. gadsimta sākumā. Lielākajai daļai polaku bija trīs masti, ar dažādu veidu burām. Tirgotāji izmantoja šāda veida kuģus kravu pārvadāšanai, bet polakas izmantoja arī kā kaujas kuģus, gan Eiropas flotes, gan Ziemeļāfrikas korsāri. Nosaukums “polacca”, iespējams, cēlies no itāļu vārda, kas nozīmē “poļu”, lai gan šķiet, ka paši kuģi nav cēlušies Polijā.
Visizplatītākais polakas buru izvietojums ietvēra gan latenās, gan kvadrātveida buras. Šiem divu veidu burām bija atšķirīgas burāšanas īpašības, un tās varēja kombinēt dažādos veidos. Kvadrātveida buras tika novietotas uz lāpstiņām, kas šķērsoja kuģi horizontāli, perpendikulāri ķīļa līnijai. Viņu nosaukums cēlies no šīs pozīcijas uz masta, nevis no to formas, kas bija šaurāka augšpusē nekā apakšā.
Lateen buras bija lielas trīsstūrveida buras, kas novietotas garā pagalmā, kas virzījās uz priekšu un aizmuguri gar ķīļa līniju. Šis pagalms parasti atradās augstu uz masta leņķī. Kuģi ar latentiem bija ļoti manevrējami, taču ne tik ātri kā kvadrātveida takelāžas kuģi, kas kursēja vēja priekšā.
Tipiskā polaka savā priekšmastā nesa vēlu buru. Vēlīnā pagalma lielā izmēra dēļ priekšmasts būtu slīps uz priekšu, lai nodrošinātu papildu vietu. Galvenais masts parasti bija kvadrātveida, savukārt mizzen mastā bija cita priekšējā un aizmugures bura, bieži latenveida vai līdzīga veida trīsstūrveida bura, ko sauc par gaff buru. Šī buru kombinācija radīja ātruma un manevrēšanas balansu.
Lai gan šāda veida buru plāns bija visizplatītākais polakai, pastāvēja liels skaits variāciju. Vienam variantam, tā sauktajam polacre-xebec, bija kvadrātveida priekšmasts, lateenās platformas uz diviem aizmugurējiem mastiem un divas buras uz balstiem starp priekšmastu un bugspritu. Šīs buras sauca par staysail, headsail vai strēles.
Papildus kravu pārvadāšanai polakas varētu kalpot arī kā kaujas kuģi. Šāda veida amatniecībā ietilpa tie, kurus komandēja Jans Janšons van Hārlems, alias Murats Reiss, 17. gadsimta holandiešu privātpersona, kurš kļuva par korsāru vadītāju. Murats Reiss ieņēma Salē ostu par savu operāciju bāzi un veica reidus Atlantijas okeānā, pat uzbrukot līdz Īrijai. Murata Reisa kuģos bija polakas, kurās bija līdz 24 lielgabaliem.